Pilsēta-

 Izplatīts ir uzskats, ka bērni ir atklāti, ka patiesība par viņu dzīvi sūktin sūcas uz āru. Tas ir aplami. Neviens nav noslēgtāks kā bērni, un nevienam nav lielāka nepieciešamība tādam būt. Par atbildi pasaulei, kura nemitīgi nāk ar konservu taisāmo, lai atvērtu tos vaļā un apskatītos, kas tiem iekšā, pievēēršot uzmanību tam, vai saturs nebūtu jāaizstāj ar kādu ejošāku konservu.

Viena no tām lietām, ko var mācīties no sniega, ir tas, kā lielie spēki un katastrofas vienmēr mazākā formātā ir sastopami ikdienā.

Ja kāda iesauka pielīp, tad tas ir tāpēc, ka tā ir uzķērusi kādu dziļāku patiesību.

Man ar manu telpisko brīvību ir tāpat kā vīriešiem, cik esmu ievērojusi, ar viņu olām. Es auklēju to kā zīdaini un pielūdzu kā dievieti.

Dažādi var meiģināt piesegt depresiju. Var klausīties ērģeļmūziku Pestītāja baznīcā. Var ar žileti izveidot pulverveidīgu laba garastāvokļa taciņu uz kabatas spogulīša un iesūkt to ar kokteiļa salmiņu. Var saukt palīga. Piemēram, pa telefonu, tādejādi nodrošinot sev konkrētu klausītāju. Tas ir eiropeiskais veids. Cerēt, ka izdosies tikt laukā no problēmām. Es izvēlos grenlanndisko. tas nozīmē- ieiet sliktajā omā. Palikt savu sagrāvi zem mikroskopa un kavēties pie šī skata.

Iemīējušies cilvēki pielūdz fotogrāfijas. Viņi tup uz ceļiem kabatslakata priekšā. Viņi dodas ceļojumā, lai paskatītos uz mājas sienām. Viņi pasāk jebko, kas spēj uzpūst to liesmu, kura viņus vienlaikus gan sasilda, gan sadedzina.