12:41
Man šķiet kādreiz biju es daudz izteiktāks social buterfly - nešķiroju cilvēkus un biju draudzīga ar visiem, bet ar gadiem kaut kas ir mainījies un paliek arvien grūtāk pieņemt un iekļauties. Pēdējā laikā tik bieži sevi pieķeru pie domas, ka sievietes ir stulbas. Strādāt sieviešu kolektīvā ir mokoši.Trīs mēnešus dzīvoju un strādāju ar divām karstasinīgām, nenormāli draudzīgām (līdz vēmienam) maķedoniešu meitenēm. Kopā sākām veidot TV šovu. Viņas ir vadītājas, žurnālistes. Maķedoniešu valoda ir ļoti līdzīga bulgāru, tāpēc viņām ir viegli vadīt šovu šajā valodā. Savukārt es filmēju, montēju, fotografēju, respektīvi, atbildu par visu iespējamo tehnisko izpildījumu. Ir smieklīgi montēt valodā, no kuras tu neko nesaproti. Kad viņas mani nokaitina bieži vien gribas speciāli sajaukt ainas un palaist televīzijā kļūdas un vērot viņu eksplozijas.
Bet vispār mēs tik daudz strādājam. Iepriekšējo nedēļu es katru dienu filmēju un montēju kādas 10-12 h un piektdien mēs izlēmām braukt uz Sofiju ar nakts vilcienu un visu dienu filmēt un intervēt kaut kādus Bulgārijas izglītības speciālistus. Beigu beigās es vienkārši noģību un sāku raustīies krampjos. Attapos pēc pāris stundām slimnīcā. Veica miljons pārbaudes, neviens negribēja saprast, ka tas ir tikai tādēļ, ka es nebiju vairākas dienas gulējusi un normāli ēdusi.