Kathe Kollwitz
25. Novembris 2014
12:09 - again the same
manī iemīlējās, kaut arī brīdināju, lai tā nedara un tad nesaņemot to, ko bija izfantazējis, izdzēš, nobloķē, ignorē, bet pirms tam vēl pasaka daudz nejauku lietu.
labi, es arī kaut kad bērnībā tā esmu uzvedusies.
emocijas ir kaut kāds lāsts. piedzimt emocionālam ir tāpat kā piedzimt ar kaut kādu ķermenisku anomāliju, kura liek visu dzīvi mocīties.
12:47
šī nožēlojamā un nestabilā cilvēka daba!
cēli pārdzīvoju par to, ka kādam lieku pārdzīvot, jo jūtos atbildīga, mēģinot apsvērt, kā varētu kaut ko labot, bet tad ienāk ofisā jaunais, šarmanti smaidošais, asprātīgais kolēģis un man pēkšņi paliek vienalga. viss iepriekšējais izkrīt no prāta un priecīgā solītī dodos viņam pakaļ uz virtuvīti taisīt kafiju.
21:46
Šodien pirmo reizi saņēmu naudu par fotografēšanu.