Kathe Kollwitz

11:46

man vispār nekad nav patikuši skaitļi, bet Hēgam ir izdevies mainīt manu attieksmi pret tiem.

"Skaitļu sistēma ir kā cilvēka dzīve. Naturālie skaitļi ir veselie un pozitīvie. Maza bērna skaitļi. Taču cilvēka apziņa izplešas. Bērns atklāj ilgas, tie ir negatīvie skaitļi. Tie formalizē sajūtu, ka kaut kā trūkst. Un apziņa joprojām paplašinās un aug, un bērns atklāj intervālus starp akmeņiem, starp ķērpjiem uz akmeņiem, starp cilvēkiem. Un starp skaitļiem. Tas noved pie daļskaitļiem. Veselie skaitļi plus daļskaitli veido racionālos skaitļus. Bet apziņa vēl neapstājas. Tā grib parkāpt pāri saprāta robežām. Tā pievieno tik absurdu darbību kā kvadrātsaknes vilkšanu."

• uzdejo man

12:11

cik ļoti atvieglo sirdsapziņu otra cilvēka atzīšanās, ka viņš arī ir piedzēries un pārballējies tieši tajā dienā,kad es atcēlu tikšanos,lai dotos mājās, bet nejauši,neplānoti izkāpu neīstajā pieturā, ļaujoties pēkšņa uzaicinājuma vilinājumam un sadarījusi muļķības,kas rezultējās ar nākamo dienu ārkātējas vainas apziņas plosīšanos. un,protams,tagad es izliekos par svēto un ar viegliem pārmetumiem ironizēju par viņu.

• uzdejo man

12:44

nezinu cik tas ir liekulīgi, bet šo rīcību vairāk vada tādas kā bailes un neapmierinātība ar konkrētās izvēles izdarīšanu, ko vislabrātāk izspiestu, izsūknētu laukā no apziņas. visa dzīve sastāv no neskaitāmām sīkākām un lielākām izvēles iespējām, kas vienmēr iet roku rokā ar konkrētām, atbilstošām sekām. Zīmīgs ir Monteņa izteikums: "Ja galvassāpes mūs piemeklētu pirms reibuma, mēs sargātos dzert pārāk daudz; bet bauda, lai mūs piemuļķotu, nāk pa priekšu un noslēpj mums sekas." bet dažreiz varbūt pat ir nepieciešams izdarīt ko tādu, lai pēcāk rastos apjēgsme par to, kas tiešām man nav vajadzīgs un ir pilnīgi lieks. tāda nobružāšanās savā ziņā noslīpē vērtību mērauklu.

• uzdejo man