Kathe Kollwitz

Jaunākais

31.3.22 11:41 - Jo stresa nekad nevar būt par daudz

aizmirst mute myself un sapulces laikā pateikt: omg, how I hate this.

30.3.22 14:27

dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu ar nepatīkamiem cilvēkiem.

22.3.22 12:37

tie daži dedzinošie skatieni turpina vajāt un kurš no tiem kaut ko nozīmēs, kurš vienkārši izbalēs

1.2.22 20:45

Vai tiešām ir cilvēki, kuri ilgtermiņā spēj būt patiesi laimīgi ar savu darbu un katru rītu spēj pamosties laicīgi ar enerģisku smaidu un nepacietībā iesākt darba dienu? Vismaz tādu iespaidu atstāj daži skandināvu kolēģi, kuri garlaicīgajos rīta stendapos klārē cik ļoti ilgojušies pēc darba un nevarējuši sagaidīt, kad beidzas brīvdienas. Es tad vienmēr izslēdzu video kameru, lai neviens neredz manu šoka vai neizpratnes pilno seju.

Veselu gadu upurēju studijām, dzīvoju bez brīvdienām, veiksmīgi nomainīju karjeru, jo likās, ka šis jaunais darbs būs tieši tas, ko es vēlos darīt, bet atkal kārtējā vilšanās, bet varbūt uzņēmums un tā specifika nav man piemērota un jāmeklē vienkārši cita sfēra. Tik ļoti ir pārslogojuši divi jaunie projekti, kuri iesākušies vienlaicīgi, kas saistīti ar pasaules garlaicīgākajām sistēmām, ka vakar pamodos ar 38 grādu temperatūru. Manuprāt, tā uzradās vienkārši no stresa, jo negribēju vairs strādāt un piedalītes sapulcēs. Vienkārši gribējās atpūsties un neklausīties dažu programmētāju un biznesa analītiķu darba procesa apskatos, jo neinteresē. In general gribējās vienkārši dizainēt skaistas lietas, bet visos foršajos darbos maksā drausmīgi maz un tad paliek tikai lielas koorporācijas, kuras izsūc tev dvēseli.

18.12.21 13:40

Viens no iemesliem, kāpēc man likās, ka būtu forši atgriezties atpakaļ, ir iespēja satikt draugus un ģimeni, iespēja vairāk socializēties, iespēja aiziet uz zināmām vietām, jo tā man bieži vien pietrūka Polijā. Pārsvarā pārtiku no drauga draugiem un bieži tas izraisīja zināmus strīdus, bet tavu brīnumu, atgriežoties un dzīvojot jau 3 nedēļas Latvijā, esmu uzaicinājusi ciemos tikai vienu draudzeni, nemaz negribas nekur doties un ar mokām piespiežu sevi aziet uz veikalu. Nav nozīmes, kurā valstī dzīvoju, iekšējā sajūta ir viena un tā pati. Izņemot Bulgāriju, tur dzīvoju blakus kalniem, katru rītu pamostoties un tos ieraugot, tad gan bija vilkme doties laukā un izārstēju depresiju, bet dažas ainaviskas pilsētiņas kalnos, laikam bija vienīgā foršā lieta tajā valstī.

Vainīga estētika ar loga, jānomaina blokmājas un pelēkais asfalts ar kalniem. Ja vien tas būtu tik vienkārši.

12.12.21 13:48

iespējams, kāda pazaudēja darbu, un liela daļa no mums mazliet sajuka prātā, tajā pašā laikā ir pateicības sajūta par piedzīvoto.

3.12.21 20:49

Tā bija kļūda!
Kā lai atgriežas?

13.8.21 14:18

Pēdējās 5 dienas darbā pirms ilgi gaidītā atvaļinājuma un jaunā darba uzsākšanas. (Neesmu atpūtusies vairāk nekā gadu)
Nespēju fokusēties un piespiest sevi pabeigt pēdējos projektus, jo tāds - a kas, mani atlaidīs? haha

4.8.21 22:41

Juhū. Pēc 3 gadu prombūtnes, atgriežos Latvijā, jo dabūju sapņu darbu.

5.2.21 21:18

baigi grūti atcerēties par mākslu, ja jāstrādā IT uzņēmumā un papildus full time 2 intensīvi UX kursi.
skumji par sevi, ka mēnešiem nav sanācis laika attīstīt kaut vienu filmiņu :(

10.1.21 23:43

Tu varētu atgriezties mājās un aizbēgt no visa. Tu joprojām varētu būt tas, kas tu gribēji būt, tas, ko tu teici, kas tu esi, kad es tevi satiku. Tava sirds ir pietiekami silta, tavas smadzenes ir skaistas, bet tās sairs mazos atomos ja tu turpināsi strādāt tajā korporācijā. Tu izdegsi pavisam drīz.

8.1.21 19:10 - trying to feel whole again

Vieta, kuru aizpildām, ir bezgalīgi maza
Un laiks nevienu negaidīs

28.8.20 23:53

Kāpēc, kad notiek dzīve, negribas rakstīt?
Current Music: You don´t throw your time away Sitting still

3.5.20 00:59 - Nausea

Vai jūs arī kādreiz nomoka domas, kas būtu noticis, ja jūs pateiktu jā, tajai trakajai sajūtai pirms vairākiem gadiem, kas toreiz likās tik neloģiska, bet saviļņo joprojām, kad paliekat viens?

3.5.20 00:57

Funny thing about freedom is once you look for it
Inside of a cage is where you're gonna find it

2.3.20 22:38

Let everything happen to you
Beauty and terror
Just keep going
No feeling is final

29.11.18 15:43

baigi daudz jāfeiko, lai izdzīvotu.

31.10.18 00:59

I think my work should challenge the state of being. The more people find the work disturbing, the more it scares them, the more it’s challenging their state of being. That’s what I would hope my work does.
/ROGER BALLEN

28.10.18 12:29




30 min gājiena attāluma no manām šī brīža mājām. 

12.10.18 20:03

Uz brīdi beidzās mans projekts Bulgārijā, jo visu paveicu ātrāk nekā termiņā norādīts un atbraucu ciemos pie drauga uz Poliju. Visu nedēļu ilgi gaidītā atpūta un miers, bet tiklīdz viņš aizgāja vienu dienu uz darbu, es sāku justies stresaini, jo nav ko darīt. Visu dienu mocījos ar garlaicību. Bija pazudis internets un laukā sveša valoda, viss svešs un auksti. Kad tiku pie interneta, saņēmu meilu ar attālinātu darba piedāvājumu no Igaunijas saistībā ar grafikas dizainu, jo mani ieteica iepriekšējā darba kolēģi. More money, more happy travelings and films. Uzreiz tāds exitments, ka mani kāds iesaka un es varu papildus pelnīt atrodoties vienalga kur. Šāds darba modelis ir tieši tas par ko biju sapņojusi pirms pāris gadiem.
Powered by Sviesta Ciba