Grūti spriest par tiem dirsējiem, ja nezina viņu apstākļus. Es pati ij esmu grīdas un podus mazgājusi, gan strādājusi par pārdevēju tieši dzīves sliktākajos brīžos, kad nebija ne naudas, ne spēka, toties bija daudz pesimisms, izmisums un depresija. Tad arī nevarēju iedomāties, ka var dzīvot labāk. Savā ziņā tā arī ir - ja nemeklē neko labāku, tad arī paliek tajā draņķīgajā darbā, kas izsūc spēkus un dzīvotgribu.

(Reply to this) (Thread)

es zinu (no reāli pazīstamu cilvēku un savas pieredzes), ka tajos darbos ļoti maz ir tādu, kas spēj ilgstoši tur uzkavēties...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viens mūsdienu filozofs teica, ka pasaulē pastāv tikai tādi darbi, ko cilvēks ir gatavs darīt. Tāpēc jau arī ir veļas mašīnas un vēl visādi izgudrojumi. Tāds darbs kā kalps savrupmājās un tādā garā arī sen vairs nav aktuāls, jo cilvēki to nedara. Un traki, ka līdzko kāds aiziet no briesmīga un bieži vien arī pazemojoša darba, ir citi, kas ir gatavi to darīt kaut vai tikai uz laiku. Tas ir patiešām skumji.

(Reply to this) (Parent)