|
12. Jan 2012|13:50 |
"Zinātnieki dibinās savu intelektuāļu partiju." Pavisam konkrēti — šo partiju grib dibināt Ivars Kalviņš, kura priekšstati par evolūciju ir šādi (I am not fucking kidding):
Pēc tam, kad saskāros ar Darvina mācību, manas šaubas pastiprinājās, jo dabīgās atlases princips un dzinējspēks ir ļoti vienkāršs: izdzīvošanai piemērotākie eksemplāri izdzīvo. Katram nākamajam indivīdam vajadzētu būt vairāk piemērotam izdzīvošanai uz Zemes. Vai pērtiķis ir labāk piemērots izdzīvošanai uz Zemes kā tarakāns? Viennozīmīgi – tarakāns ir izdzīvotspējīgāks. Vai tarakāns ir labāk izdzīvotspējīgs uz Zemes kā augsnes baktērija? Nē, augsnes baktērija ir spējīgāka izdzīvot šajā vidē. Tātad evolūcijai būtu bijis jāvirzās no mērkaķa uz vismazāko mikroorganismu. Mums tika apgalvots, ka mēs virzamies pretējā virzienā. Joprojām tiek apgalvots, ka tad, kad mērkaķis nostājās uz divām kājām, viņam atbrīvojās rokas, tad viņš attīstījās par cilvēku. Tad jautājums, uz cik kājām pārvietojās ķengurs vai dinozauri? Uz divām! Diez kāpēc viņš neattīstīja šīs spējas, ja tās ir tikai attīstāmās spējas?
Respektīvi, zinātnieku partiju grib dibināt kreacionists bez jebkādas sajēgas par evolūciju.
Noteikti izlasiet šo interviju, tas ir tīrs zelts — par ekstrasensiem, trešajām acīm, abortiem kā iejaukšanos dieva darbos, daaaaaudz par evolūciju ("Bet - tāpēc vien neviens suns taču nav kļuvis par, piemēram, kaķi. Bet tas, ko mums grib parādīt darvinismā jeb evolūcijas teorijā, ir faktiski tas pats, ko centās demonstrēt bēdīgi slavenais padomju darbonis Lisenko - sak, iestādīsim egli, bet, radot noteiktus apstākļus, mums tur izaugs priede.") etc. Just a teaser, paskatieties uz šo dzelžaini zinātnisko domāšanu:
Jau aptuveni tajā laikā, kad sāku studēt universitātē, atskārtu, ka mani nomoka šīs domas par Dieva esamību, jo, vēl īsti nezinot visas vājās puses, man jau tad likās nepārliecinoši visi galvenie evolucionistu argumenti. Redzēju, ka tur daudz kas vienkārši piedzejots klāt, sak, lai labāk izskatās. Bet tad man sanāca sastapties ar vienu bērnu, kuram tolaik bija aptuveni desmit gadu, un kurš man vairāk nekā pārliecinoši nodemonstrēja, ka iespējams no liela attāluma noteikt, piemēram, kādas traumas guvis mans brālēns - kas un kurā vietā viņam lauzts, citas lietas. Pat tādu detaļu, ka atslēgas kaulu ārsti, diemžēl, nav pareizi salikuši, tāpēc vēlāk to vajadzēšot lauzt vaļā un pārlikt, un - tieši tā tas arī notika! Tā bija reize, kad man, kā mēdz teikt, mute bija ciet uz visiem laikiem. Pats savām acīm redzēju, ka iespējams šādu informāciju pārraidīt telpā un iespējams to arī saņemt, apstrādāt un pasniegt. Tātad - šis lauks pārliecinoši eksistē.*
* Visu interviju ir nenormāli aizgrābjoši lasīt, visu laiku turot prātā viņa paša vārdus: "Un kaitīgi, manuprāt, ir tas, ka cilvēks kļūst iedomīgs, iedomājoties, ka viņš it kā kaut ko zina. Tā ir vislielākā nelaime. Neko mēs nezinām!"
Not relevant, bet es nevaru nepieminēt, ka viņam ir LELB "Uzticības vairogs". UZTICĪBAS VAIROGS! |
|