| |
[1. Okt 2010|21:24] |
Atmodināta apziņa.
Ir lietas, kuras negribas sev atzīt, jo tas daudz ko sarežģī. Agrāk esmu melojusi sev un līdz ar to,kaut arī negribot, bet tomēr arī citiem cilvēkiem un tādejādi radījusi maldinošu priekšstatu par sevi. Ko darīt? Vai turpināt melot un mocīties vainas apziņā, lai tikai uzturētu dzīvu to priekšstatu, kuru esmu radījusi citiem vai arī būt tik drosmīgai un raudzīties acīs patiesībai un būt patiesai? Šo rakstot jau zinu, kuru ceļu iešu un patiesībā jau esmu uzsākusi iet. Man nemaz vairs nav izvēles, jo zinot, cik ļoti atbrīvo patiesība, turpināt dzīvot smacējošos un dzīvību izsūcošajos melos vairs nešķiet izvēle.
Gribas būt atvērtai un atklātai, bet kaut kas attur. Laikam vēl neesmu pietiekoši stipra un pārliecināta par sevi. |
|
|
