[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 100 most recent ones recorded in
taisni_banani's LiveJournal:
| Saturday, December 14th, 2013 | |
| 2:27 pm | I am proud of still being open source, all channels, more than anyone I know |
| Friday, December 13th, 2013 | |
| 9:28 pm | bet vispār ar bailēm skatos telefonā, jo tikko pa taisno no 10 dienu Bali misijas Strasbūras misijā un tagad izskatās, ka arī uz Ukrainu būs jābrauc. bail ka nevarēšu atteikt, jo tas taču galu galā karstais punkts |
| 9:27 pm | iedodiet linku uz kādu analītisku rakstu par Ukrainu. mēs te no visādiem insaideriem esam saklausījušies, kā viss patiesībā bija, un gribam iet uz komentāriem izplatīt baumas. |
| 9:22 pm | не спал пять лет и у меня под глазами мешки bet vispār, ja tā padomā, cik gadus jau šitā maucu, un, galvenais, kā vārdā? mana jaunā gada apņemšanās ir strādāt koncentrēti un izpildīt minimālo programmu. ietaupīto laiku izlietot miegam, skaistumkopšanai un 'attiecībām' |
| Sunday, December 1st, 2013 | |
| 3:12 pm | aizmirsu vizītkartes. tieši manā konkrētajā situācijā tas ir tāpat kā mentam pazaudēt ieroci. |
| Tuesday, October 8th, 2013 | |
| 3:49 pm | vēl viens iemesls, kāpēc šajā darba vidē nav nekādas agresijas vai stresa izlikšanas uz darbiniekiem ir - lai tu labi darītu savu darbu, ir vajadzīgs, lai daudz citu cilvēku ar tevi sadarbojas. īpaši ja tu esi priekšnieks. un šajā sistēmā nevienu nevar atlaist (ja vien brutāli nebasto un nedzer) un arī algu samazināt nevar. var arī gandrīz neko nedarīt vai darīt sekli un palikt savā amatā, besiijot ārā visus kolēģus un pamatīgi palielinot viņiem slodzi. tāpēc vienīgais, ko vispār var darīt ir - dibināt sev loku, kam būtu kauns tevi piekāst. |
| Friday, September 20th, 2013 | |
| 10:29 am | libāniešu žurnāliste atteicās sēdēt priekšā vienā panelī ar izraēliešu žurnālisti un savu prezentāciju nolasīja turpat no vietas zālē |
| Tuesday, September 10th, 2013 | |
| 2:58 pm | leading Latvian DJ It is with great pleasure that I invite you to the release of my eBook, Song to Kill a Giant: Latvian Revolution and the Soviet Empire's Fall, in English, in the presence of Joseph Daul, the president of the EPP Group, and Toms Grēviņš, a leading Latvian DJ. Sincerely Yours, Sandra Kalniete |
| Thursday, September 5th, 2013 | |
| 6:03 pm | today I screwed it up big time never underestimate the power of twitter vārdu sakot mazlietiņ sajaucu to informāciju, kas man bija no G20 baumām, ar informāciju, kas izskanēja publiski komitejas sēdē. vēl konkrētāk, vārdu "very very soon" sajaucu ar vārdu "tomorrow" un man likās, ka darba twiterim man taču ir tikai 650 sekotāju, t.i., 3reiz mazāk nekā personiskajam vārdam uzvārdam BIG TIME I'm telling you |
| Friday, August 30th, 2013 | |
| 12:01 pm | bet uz vietējā mākslinieka Stromae koncertu 18. decembrī visas biļetes bija pārdotas jau 27. jūnijā. bļin!!! |
| 11:51 am | man vēl tikai šeit ir jātiek galā ar vienu lietu, un tad būs labi. šo lietu ilustrē viens šīrīta dialogs. pie kāpņutelpas, slēdzot riteni, satieku kaimiņu, kas rīta agrumā, autopoiēzes vēju pūsts, nes no veļasmazgātavas grozu ar izmazgātu veļu. varētu būt manā vecumā vai tikai mazliet vecāks. - Labrīt - Labrīt - Mums bija pele dzīvoklī. - Ā!!! Jā, es viņu arī redzēju, varbūt tā bija tā pati, un pēc tam aizgāja pie jums, tāda maziņa, man lēkāja pa galdu!! - Nezinu, bet mēs izlikām slazdus - Jā, nu cerams, ka viņa aizies pati projām, nevis nomirs. - Jā, nu ja tā kas bija pie jums nav tā pati kas bija pie mums, tad tas jau nozīmē, ka mājā ir peles. - ... - Mēs katrā ziņā arī informējām mājas saimnieku, ka mājā ir peles. Kā arī izlikām slazdu. Manuprāt tas nav normāli. - Jā, nu cerams ka viņai viss būs labi. Labi, lai jums laba diena. - Lai jums laba diena. |
| Thursday, August 29th, 2013 | |
| 3:52 pm | antropologa dēls Deivids pēc 30 gadiem satiek mammu  Izlasiet, kad jums brīvāks, ļoti skaists stāsts. Rainforest reunion:http://www.bbc.co.uk/news/magaz ko mēs vispār zinām. ko mēs vispār zinām. |
| 12:25 pm | |
| 9:29 am | vienreiz mūsu jaunībā gadu savas dumjās dzīves pavadījām Lūmana sistēmteorijas zvaigznājā, konkrēti, sistēmas autopoiēze jeb pašradīšana bija tā, kas aizgrāba visvairāk. sistēmai ir pašai savs prāts, un tas nav direktora prāts. to visu tagad atceros, vērojot šo milzīgo organismu. man gribētos par to pateikties. visi cilvēki, kas netic neredzamiem dzīvības likumiem vai neredzamām saitēm - viņiem taču būtu jāspēj tos novērot, skatoties šādā makrolīmenī. tas ir līdzīgs aizgrābtībai, kas varētu pārņemt, vairākas dienas ar lupu vērojot skudrupūzni. tas pašorganizācijas spēks, kas pārsniedz katras atsevišķās skudras prāta iespējas, tomēr rauj viņas uz priekšu. nav tā, ka viena skudra sāk būvēt pūzni un citas pievienojas. pārsniedzot noteiktu skaitu, viņas pēkšņi, kā sekojot nedzirdamām pavēlēm, sāk dalīties grupās, kas ikviena veic atsevišķu funkciju. šajā iestādē atsevišķas sejas jums varbūt atmiņā īpaši nepaliks, jo atsevišķam cilvēkam, lai cik viņš būtu kruts un jaudīgs, ir maz nozīmes, viņš nevar turēties pretī sistēmas autopoiēzes vējiem, kas viņu rauj uz priekšu šlipsei un žaketei plīvojot. bet ir funkciju grupas, kas katra par sevi veido milzīgas sejas, diezgan bieži, paskatoties uz kādu cilvēku, īpaši parunājot, var diezgan precīzi uzminēt, ko viņš šajā iestādē dara - vai strādā ar dokumentiem, vai ar politiķiem, vai ar komunikāciju. un jā, apbrīnojamākais ir, ka, piemēram, no malas neviens nevarētu palīdzēt, kā citreiz nāk uz uzņēmumiem spēļu psihologi vai resursu plānotāji un analizē problēmu. šī sistēma ir par lielu, lai to spētu aptvert ar viena konkrēta cilvēka prātu. patiesībā nav nekādas jēgas censties neko saprast, sistematizēt, līmēt pie sienas plānus un likt iPhonā atgādinājumus - ja kaut kas jāuzzina, ir jāpaceļ klausule un jāpiezvana tam, kas neko citu nemaz nedara. nekādā gadījumā nesāc meklēt piezīmēs un mājaslapā, patērēsi pārāk daudz laika un enerģijas, ko te nevar atļauties. un nevienam nebūs laika padomāt ka tu esi idiots pat ja tev pašam šķiet, ka esi aizmirsis pavisam elementāru lietu. ja apmaldies, nemeklē ēkas plānu, paprasi tuvākajam apsardzes darbiniekam. nestreso, domājot ka tava galva nespēj aptvert visu to kas šodien jāpaspēj izdarīt, jo, kad darbiņš būs nobriedis un vairs nevarēs nedarīties, viņš pats tevi sāks bakstīt. tas neesi tu, dzīve dzīvo tevi. ja to saprot, tad uzreiz paliek mierīgāk. |
| Wednesday, August 28th, 2013 | |
| 9:47 pm | BBC: "People in Damascus are nervous" |
| 8:20 pm | šodien un vakar ierastais darba ritms atgriezās pēkšņi kā sitiens pa galvu. tieši tāda arī sajūta, pavisam fiziski. mēs vēl bijām pilnīgā čiliņā, darījām no nesvarīgo darbu saraksta, gājām garās pusdienās, kurās runājam, wait for this, par dzīvi, un tad pēkšņi tāds mazs meiliņš: Mr X requests a press point after tomorrow's meeting. Tam cilvēkam, kas man to atsūtīja, protams, nav ne jausmas, kas te sākas mūsu galā no tāda meiliņa. Koordinācija ar 17 horizontālajām nodaļām, goda vārds septiņpadsmit, lai sarīkotu vienu mazu nestandarta lietiņu. Es jau varu sākt skaitīt - komiteju nedēļas ziņu redaktors, preses dienesta vadītājs, asistents kas veido darba kārtības publikācijas, dalībvalstu dienesti, sociālo mediju nodaļa, twitera cilvēks sabiedrībai paredzētajam twitera kanālam, tad vēl jāatrod cilvēks, kas manā vietā tvītos preses dienesta kanālā (jā, šai iestādei ir apm 50 twitera kontu) jo sanāksmes laikā paralēli veikt pierakstus preses relīzei, rīkot preses konf un vēl tvītot nav iespējams, tātad, vēl jāpieslēdz tiešraides dienests (cerams jūs nedomājāt, ka webstreamingam pietiek vnk uzlikt webcamu, kā man tas sākumā likās), tad vēl audiovizuālās plānošanas dienests, starpiestāžu satelītpārraides dienests, nemaz neminēsim iekšējos fotogrāfus, iekšējo TV kanālu, tehniskos dienestus arī nemaz nepieminēšu, tātad, tam cilvēkam, kas man atsūtīja tos 5 vārdus - viņam nav ne jausmas, ka to visu nedaru es viena pati. Apm 300 e-pastu, vai pat vairāk, jo čiliņa dēļ pazudusi uzmanība pret burtu un ciparu salikumiem, acis slīd pāri. Ap 20 telefona zvanu (kuri pēc vasaras brīvlaika jāsāk ar "how was your summer?"), līdz es viņam varu aizsūtīt uzvarošo: OK. Viņi pat necenšas iedziļināties, kas slēpjas aiz tiem 2 burtiem, nemaz nerunājot par to, cik Eiropas nodokļu maksātājam izmaksā tāds OK. Bet viņš var arī neiedziļināties, jo viņa galā sāk griezties apmēram tāds pats zobrats, kad viņš saņem prasību "Mr X would like to convene an extraordinary meeting", un to viņa mašinēriju, kur ir arī līdz ārprātam birokrātiski tulkošanas un dokumentu sagatavošanas dienesti un konkurējoši politiskie spēki ar pa pusei jukušiem superego un līdz nāvei iebaidītu hitlerjūgendu - bāLO zēnu armiju - to galu es, goda vārds negribētu pieredzēt. Jo tie mūsu 17 dienesti tomēr ir ļoti ātri reaģējoši, racionāli un neformāli. Iekšējā sistēma laikam arī sarežģītākais, ko man šeit ir nācies apgūt, joprojām nebeidzu par to sajūsmināties. Visi tiešo pienākumu jautājumi par kuriem "jāzina" - starptautiskā politika un tirdzniecība - ir tīrā izklaide, salīdzinājumā ar pašu sistēmas darbību. Tas ir tā, it kā jums būtu konkrēti jāsaprot, kā darbojas jūsu smadzenes, lai, piemēram, paceltu kāju, tā vietā, lai vienkārši paceltu kāju. Pa vidu vēl kļuva skaidrs, ka laikam tūlīt būs karš, kādēļ dienu noslēdzu ar relaksētu jautājumu: Will Brok be available in case the war starts over the weekend. |
| Sunday, August 25th, 2013 | |
| 1:42 pm | mēs esam kafijas automāti (dzeršanas) |
| Wednesday, July 17th, 2013 | |
| 11:43 am | Paiders atbrauca, uzreiz visu saprata. Sakiet, ja gadijumā nevar salasīt ( ... tālāk ... ) |
| Sunday, July 7th, 2013 | |
| 11:13 am | turpinot latviešu studijas no Arvja Vigula pēdējās dzejoļu kopas satori.lv "...vai viņi nelūdz To Kungu, lai var tikt ātrāk projām no šejienes? Jo sludināt šajā valstī ir kā sludināt ellē. Jo desmito tiesu mēs jau maksājam kreditoriem un neviens nepiedos mums mūsu parādus, tāpat kā mēs nevaram piedot saviem parādniekiem, jo neviens mums neko nav parādā. Jo mūsu dvēseles negrib tikt glābtas, tām ir labi tāpat, tās ir kā bērni, kas spēlējas ar mums, kā spēlējas ar sērkociņiem – tie esam mēs, kas jāglābj no mūsu dvēselēm nevis otrādi. Jo mēs neprotam smaidīt – mūsu sirdis ir tumšas un cietas kā kafijas pupiņas, un mēs neatvērsim viņiem durvis, pat ja viņi dauzīsies tajās ar galvu." |
| Thursday, July 4th, 2013 | |
| 9:57 am | baigi stulbi, bet mums tomēr sevī arī nākas atzīt iepr.ierakstā aplūkoto centrbēdzes tieci, proti, vēlmi šeit, ārzemēs, izvairīties no latviešiem. izņemot dažus kam ir tā 'atvērtā domāšana' un kas man te ir draugi. bet tas 'bālo zēnu' bazārs, kas sākas, vairākiem pulcējoties vienuviet. bazārs kas izpaužas kā lejup vērstas bultas vai mazliet komatiņos uz augšu savilkti lūpu kaktiņi. kaut kāds sašutums vnk sašutuma pēc - lai arī visiem viss te ir labi. vienlaikus arī kauns par iedomību protams. |
