| 1:15p |
jau 4.diennakti turpinās ES dalībvalstu vadītāju sarunas par nākamo 7gadu budžetu un atveseļošanas naudu (tas ir kā ieildzis plosts - bija paredzēts tikai 5dien 6dien, bet runāja līdz pirmdienas 6 no rīta un sarunāja tikties uz branču pirmdien 16.00 pa dienu.
līdzīgi kā pāvesta ievēlēšana, arī 7gades budžetu runā aiz slēgtām durvīm, bet aiz tām sēž prese un daudziem ir "kontakti" iekšpusē, daudzi valstu vadītāji arī paši ir twiterī, tāpēc pasaule var sekot notiekošajam, līdz pat detaļām, ko pie vakariņu galda ir teicis Makrons.
pašlaik taupīgās bagātās valstis ("frugal four") prasa stipri samazināt naudu, ko plānots "iegrūst" ekonomikā, lai to atkoptu pēc Covid. Iegrūst - tas nozīmē vienkārši iedot. arī daudziem, kas agrāk uz to nav varējuši pretendēt. kur ņems šo piķi - aizņemsies. Eiropa vienkārši aizņemsies 350-400 miljardus, un visiem izdalīs.
Nabadzīgākās un krīzes smagāk skartās valstis protestē un kaunina taupīgos, kas ir arī tie paši bagātie, tur ir daudz emociju. pēdējos 2 gadus esmu bijus arī otrā, subsīdiju saņēmēja galā, un īsti neticu tam, ka ES spētu izsekot, kas notiek ar tās subsīdijām - pirmkārt, vai to saņem tie, kam to būtu taisnīgāk saņemt, un otrkārt, vai tie sniedz atdevi, reālus uzlabojumus. es tikko aizgāju no Erasmus+ finansētā izglītības projekta, lai arī tam pamatā bija mana vīzija un sapnis. jo mani vienkārši nokāva birokrātija un plānošana. pēc gadu ilga darba man ir kādu laiku jāpadomā, lai atcerētos, kas tieši bija tās mani aizgrābušās lietas, kas bija šī projekta pamatā. un pētot, kas tad ir tie par ES naudu īstenotie projekti, jāsaka, ka lielākā daļa ir kaut kādi vienkārši sarakstīti materiāli, kas put interneta nostūros - kur, baidos izteikties rasistiski, trūkst izcilības un klātesamības un pat kaut kādas pieslēgtības sabiedriskajai telpai. toties viss ir izdarīts pareizi.
otra lieta ir vēl bīstamāka. mēs labi atceramies no 2000-ajiem, kad daudzi sev uzcēla mājas par Eiropas naudām. čehijā un ungārijā tas notiek neslēpjoties - Eiropas lauksaimniecības un kohēzijas maksājumi simtos miljonu aizplūst valstu vadītāju vai viņiem piesaistīta oligarhu tīkla kabatās. runā, ka Rumānijā un Bulgārijā notiek kaut kas līdzīgs, bet neviens nav sagrābts aiz rokas. Šīm valstīm visa pārvaldes struktūra, ar fiktīviem zemes īpašnieku reģistriem utt., pakārtota tam, lai to varētu netraucēti darīt, nemaz nerunājot par sekretāru simtiem, kas strādā diennakti vaiga sviedros, lai papīri Eiropas auditoriem izskatītos OK. Savukārt Polija ir starp tiem, kas pretojas idejai, ka Eiropas naudu varētu piesaistīt tiesiskas valsts principu ievērošanai, un atņemt, ja šos principus pārkāpj. like, wtf? Polija, Ungārija, jūs pat neslēpjat to, ka jūsu valstis ir netiesiskas un plāno kļūt vēl netiesiskākas, un vēlaties, la ES tikai dod naudu un liek jūs mierā? - jā, diemžēl viss ir tieši tik primitīvi. visa Eiropas mašīna, ko pamatoti mēdz saukt par tehnokrātiju, ir sarežģīta, taisnīga, vērtībās balstīta, atskaites, riski, bet pašā pamatā, sirdī, ir šādi te primitīvi apsvērumi - KAS MUMS IR JĀDARA LAI DABŪTU NAUDU.
ja pat pašreizējās subsīdijas ar gadu desmitiem atstrādātām un uzlabotām pārvaldības struktūrām nevar izkontrolēt - ir pilnīgi saprotamas bažas, ka šos pēkšņos miljardus, ko plānots vienkārši nomest no helikopteriem, nesagrābs ļaunie sirseņi, vai nenoēdīs birokrāti un viduvējības.
tas viss ir sarežģīti, es nezinu, kurā pusē es esmu, bet man ir žēl Eiropas, un gribās ticēt, ka notiekošais nav nekas traks un pamatā viss ir labi.
jo Eiropu joprojām neviens nemīl. joprojām visi vēlas tikai piķi un lai mūs liek mierā ar savām absurdajām iekļaušanas, integrācijas, tiesiskuma un taisnīguma prasībām - jo mēs savā valstī labāk zinām kā mums ir jādara, un kas pie mums ir iespējams. |