| |
[Jun. 29th, 2017|10:35 pm] |
Klaudestīnā varakļāna ziedošo auberžīni. Mainoties pašam skolas izlaidumā. Pārtiekot no bulku vilnas. Mešanas sacensībās uzvarot govi. Mainoties zobiem, mainoties zebrām. Manas troses nav zaļas, manas auklas nav sudrabs. Pievadceļa zemeņu svabadajos kalvadosas uzlējumos. No plastmasas līdz beidzēju zemajiem auklu veicējiem.
Klaudestīnā birokrātisma. No Mazsalacas līdz bundestāga pīrāgiem. Pārgalvīgs cimperlīguma aromāts no jonu staļļiem. Uzlaikot svaidītāju, norādot baiļu iemeslu, ko, nepieskatot sviestu, būtu labi samazināt. Atkalatnācēju godavieta. Nomelnojot sviedi, ko tante bija pavēlējusi makarona gruntsūdeņos. Miegos un bēdās. Zodos un nemiera plāceņos. Noskalojot zebras tālāk par ānusu. Skaldītāja virtuozitātes. Viņām nav nekā no svaigi spiestā. Nomelnē trajektoristu pretim svabadajam kaplim. Tauvas laižot ložmetējos.
Laikam beidzoties skafandra tīkos, laikam sākoties svabados brikšņos. Kaleidoskopiskiem iemauktiem. Puspadomju angāros. Manas auklas nav tās labākās, manas baumas nav tās stiprākās. Tālredzīgās jūras novirzītājas. Bolīšanās atkalas. Tanku pēdas neko neaizvieto, bet ļaujas ložmetējiem un nolinčotajiem gvardes virsniekiem. To vien tik dara, kā bauda zebras no ādas dīvāna. Manieru vispār nekādu nav, ir tikai nieres. |
|
|