| Kas nelabs latviešu literatūrai |
[Sep. 7th, 2006|09:23 pm] |
Kas nelabs latviešu literatūrai.
Pacans uzreiz nepateiks, bet prasās pēc definīcijas. Vēlas sākumu, vidu un apvidu, drosmei un iedvesmai. Jaunkalsnava... derēs. Ņemam ērtu krēslu, vienu slaidu sērkociņu... Tad kāda ir pamatdoma, es nesapratu.
Ja salīdzina latviešu literatūru ar kaimiņu kraukšķīgajiem, skaidri redzams, ka pirmajai trūkst svarīgu ķīmisku procesu. Kopš ūdeni pat tējai nes no veikala, ir aktuāls jautājums par bērnības nākotni. Jūs palaižat savu garu bērnudārzā, bet iznāk parasti dārzeņu salāti. Negaidīti.
Godīgi cilvēki cenšas stāvēt rindā, tomēr pacietība bieži ir dāvana. Latvietim ir jābūt stipram gan garīgi, gan specifiski. Ja mūsu valsts iestājas par karu Irākā un Afganistānā un klaji konfliktē ar mīlestības principu, tad, ko var prasīt no līdzīgi jutēja?
Ne katrs ir varas pelmeņus sasmēlies, tāpēc no manis kantori atstājas sparīgi. Ja atgriežamies pie valstiski svarīgiem jautājumiem un nosēžamies pie galda ar ziediem, tad skaidrība paveras, ka ar latviešu ziedam ir jāceļas kājās.
Nav viena atbildes aromāta, tāpēc tu mēģini saost ienaidnieku pēc parašūta. Tas tūlīt apsēdīs, pārklās, piepildīs vai veiks miglošanas diversiju. Latviešu literatūra ir gatava sadot pa muti katram iesācējam, ienācējam un ārā nesējam. Iekšā-ārā, kā noklausīts klasiķis. Diemžēl produktivitāte krītas nejau tāpēc, ka tups ir mūsu laikmets, bet tāpēc, ka drausmīgi gribas, bet nesanāk raudāt.
Vemt līkam nejaušās vārtrūmēs, turēt taisnas garīga pacēluma sulas. Mudināt citus pelt valsts gadījuma kalpus un pašam rāties dialektā. Tas var gadīties par traku, ne katra birokrāte to pacietīs. Varbūt drošākais ceļš uz laimi ir aizvērties kultūrai pāri.
Loģisks būtu jautājums, ko no tā var iemantot un kāpēc vispār būt. Trāpīgs uzstādījums ir vērts arī tur, kur saules nepietrūkst. Varbūt gribētos būt baudkāram, bet štopars neļauj piecelties. Es gaidu, kad no maniem pleciem pacelsies mans grūtais gars, bet no kefīra līdz svecei jāiet kartē neatzīmēts ceļš.
Šo ceļu-celiņu piedāvā iepazīt sēņojot. Kazi, varbūt atrodi bērzlapi un vari piedraudēt ar nazi. Tā, lai satrūkstas katrs bruņinieks, tā, lai nepietiek tikai ar policiju un ātro palīdzību. Tā, lai vajag arī ugunsdzēsēja marmelādi.
Tauvojas NATO samits Rīgā; ko par to domājat, godātais kundze. Vai būtu ar mieru mantotas paliekas izklāt uz grīdas, lai visiem ir mats. Es, piemēram, esmu tīrs patērētājs. Visu ko citi saekonomē blakus nodaļā, izlaižu pa kanāliem bez astes.
Tomēr atkal iegriežamies literārajā ķermenī ar sparu. Ja gara ceļā ir iemeties cirks, to noteikti vajag izbrāķēt nesāpīgi. Melanholijas virsnieks un pataloģijas soļi; pa labi, pa kreisi pāri jumtiem ar trosi.
Bet liktenis iemetis kā iemetis garderobistei krāmēt [lasi:]. Tu nodod mēteli pret numuriņu un izrādes laikā vairs nav ko rādīt. Tu sēdi ar pliku krāmu kaut kur rindā pa vidu un gaidi, kad pienāks tava kārta, bet tāda nav vaļējā griba un izrādās, ka spektāklis tev ir pieklājīgi izvirsts cauri. |
|
|