Tadeusz Cysewski - February 27th, 2006 [entries|archive|friends|userinfo]
Tadeusz Cysewski

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

February 27th, 2006

[Feb. 27th, 2006|09:08 pm]
[Tags|, , , , , , , ]

Nav vienprātības par pasaules iemesliem. Kas būtu sakāms par nacionālajiem spriedumiem? Mirkšķina acis lietotājs uz faktu, ka Ciba ir viņa saknes, caur kurām sliekas rok tuneļus cerībā izpētīt vēdera dobumu.Es nezinu par robežām, jo neredzu ārpus tām un tiecos runāt par to, kas skar, nevis par to, kā nav.

Sēž krēslā akls purva bridējs, kuru moka aizdusa; viņa pirksti gramsta gaisu, lai formulētu fundamentālus jautājamus. Vai zinājāt, ka kokiem ir lapas, viņš sev prasa. Viņa ikdienas steigu retina pupu lūgšanu krelles, to lakstos iemetušās varbūtību beigas. Ir ienākušies analīžu rezultāti no Vaivaru poliklīnikas. Acu priekšā pazib skriešana un peļķēm pāri lekšana.

~

Aizbildnībā esošajām personām raksturīgi jaunu vārdu salikumu meklējumi. Gūtais gandarījums atsver raizes no pārslodzes. Sāpošas acis un nestabils miegs nespēj noturēt garu no izrāviena. (1) Šalle kā lentenis, medicīniski pierādīts fakts.

(2) Kādas populāras gleznotājas centieni atdzīvināt jaunības sabotieri. Ar nepateiktiem vārdiem elpina kādreiz noslēpumainas senlietas. Pielietojot klasisko mālēšanas tehniku, ieskicē remdenas nedienas, kas telefona klausuli pacēlušas, ausās pie izslēgtas gaismas. Vajag kādu nosist, lai slāpētu izsalkumu, nogriezt autoram galvu, piemēram, mokas neizmērojamas. Mākslinieces piepildījums uz šablona izskatās labi.

(3) Citi vienkārši veselīgi bērni, kuriem nav iespējams noteikt izcelsmi. Domas sakārto loģiskā secībā un pārskatāmas rakstura īpašības demonstrē. Pa starpu mazi kazragi, neizgulēti dzejoļi. Lasīt iemācīsies drīz māsas bērni perēklī.

(4) Vēl citi foto korespondenti, aktuālas dzīves ainas. Mazliet pietūkušām kājām, baltas sejas smaida.

(5) Bet meitene no kurpju veikala pēc skolas pametusi mājas. Mīt pie draugiem istabā, gar sienām skumjas krājas. Bezizeja laiku spārda jaunu apavu smārdu. Jaunavas augošais organisms sen vairs nepazīst glāstu, sirds dziļumu kapiņos gotiskas atmiņas bārsta.

(6) Skandalozā dzejniece plašu vērienu atver durvis uz apakšu. Augšā uziet, paklanās, vai jums būtu lidojošie paklāji? Ziniet, man tāda problēma, es nevaru aizsniegt, lai pakārtos.

(7) Mazā, koķetā sofija iras pa kafijas biezokņiem. Vilku vālītes gatavas, pieskaries un skaties kā pūku mākonis paceļas un caur Sauli acis kacina.

(8) Veiklais nazītis zeķu skrāpis – jaunības pārgalvību kalējs – atdusas klētiņā tramīgs, tam mašīnrakstā sēklinieks. Par to nav priecīgs sabiedriskās domas liecinieks, anonīmi laukos algota darba ābeļdārzus bauda.
link

navigation
[ viewing | February 27th, 2006 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]