Ir labi, kamēr ir jautājumi.

(Reply to this) (Thread)

hmm. a šis ir viltīgs apgalvojums :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šī ir viena no dzīves gudrībām nr viens, manuprāt - vēlme zināt, uzzināt, tiekties pēc kaut kā (kaut vai nesasniedzama) augstākstāvoša.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tā ir taisnība :))

bet tajā pašā laikā tas pēc kā tiecas, tas nesasniedzamais, bieži vien ir tāds stāvoklis, kurā vairs neko negribētos ne zināt, ne iegūt, ne sasniegt.. (austrumu reliģijās - nirvāna)

tātad jautājums ir vienkāršs - labāk ir būt ceļā vai ceļa galā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ceļā, jo ceļa galā vairs nav interesanti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet varbūt ir miers? laime? pilnīga harmonija? un interesantums vairs nav svarīgs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Padomā, ja šobrīd Tu būtu visas vēlmes, visus mērķus sasniegusi. Kāda sajūta? Sākumā - laime - ir! Super! Pēc tam sāc saprast, ka divreiz vienā upē neiekāpsi - sāk apnikt. Nav vairs piedzīvojumu spars. Nav vairs nekā jādara. Nav vairs nekur jācenšas. Kāda jēga vispār tagad dzīvot? Ja reiz viss, kam bijis jānotiek, noticis? Nav mērķu, nav vēlmju. Ko darīt? Skumji, ja tā būtu, bet jāatzīst, ka nevienu šādu cilvēku nepazīstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai tiešām ir paredzēts, ka visu dzīvi esi meklējumos, sities caur un caur, lai panāktu vēl/vairāk? mokies, dzen sevi utt?

labi, es zinu, ka runāju galējībās - bet kāda tam jēga? X gadus diendienā cīnies, lai sasniegtu kādu mērķi, tad 5 min. prieks, ka sasniedzi, un tad atkal viss no jauna?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

traki :)

(Reply to this) (Parent)