bet varbūt ir miers? laime? pilnīga harmonija? un interesantums vairs nav svarīgs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Padomā, ja šobrīd Tu būtu visas vēlmes, visus mērķus sasniegusi. Kāda sajūta? Sākumā - laime - ir! Super! Pēc tam sāc saprast, ka divreiz vienā upē neiekāpsi - sāk apnikt. Nav vairs piedzīvojumu spars. Nav vairs nekā jādara. Nav vairs nekur jācenšas. Kāda jēga vispār tagad dzīvot? Ja reiz viss, kam bijis jānotiek, noticis? Nav mērķu, nav vēlmju. Ko darīt? Skumji, ja tā būtu, bet jāatzīst, ka nevienu šādu cilvēku nepazīstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vai tiešām ir paredzēts, ka visu dzīvi esi meklējumos, sities caur un caur, lai panāktu vēl/vairāk? mokies, dzen sevi utt?

labi, es zinu, ka runāju galējībās - bet kāda tam jēga? X gadus diendienā cīnies, lai sasniegtu kādu mērķi, tad 5 min. prieks, ka sasniedzi, un tad atkal viss no jauna?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

traki :)

(Reply to this) (Parent)