Tā notiek pirms krasām pārmaiņām attīstībā. Vispirms viss paliek ļoti, ļoti slikti un tad es mainos, tā laikam ir iekārtots. Es tiešām esmu kļuvis par kaut kādu tipisko puisi - šovinistu, bet es sirdī tāds nemaz neesmu un agri vai vēlu iekšējais konflikts paceļās un liek visu izvērtēt.
Laikam runa par sirdslietām. Es pirms 4 nedēļām atvēru savu sirdi, bet tā visas 4 nedēļas netika piepildīta (es meiteni nesatiku 4 nedēļas) , tāpēc tagad es to vēršu ciet, jo ilgi bez piepildīšanas sirds palikt atvērta nevar, citādi - nāve. Ko es vēlos? Es vēlos tikt mīlēts. (pašsaprotami, vai ne?) Es izvēlos kuru meiteni laist sev klāt, tas ir svarīgi, jo es nevēlos bieži kļūdīties un mocīt sevi un meiteni sirdsāpēs.  Šī meitene to nespēja un, iespējams, ka arī nespēs, tāpēc es uz kādu laiku savu sirdi aizvēršu un aizslēgšu ar mazu zelta atslēdziņu. Skumjas...  (atkal...)