daudz domāju par to, ka gribētu to rīta celšanās laiku pārnest uz 6:00.

domāju par to arī 1:30 šonakt, kad jau divas ar pusi stundas nevarēju aizmigt. 

nez vai ir cerības dabūt miega zāles no ģimenes ārsta vai vēl kaut kā, vai arī man ieteiks pastaigas pirms miega un samazināt stresu dzīvē? (tas nav saistīts ar stresu, man stress ir normālā līmenī)

vakar pēc ļoti ātras svecīšu nopūšanas, tik ātras, ka neviens nepaspēja ne paķert fotoaparātu, ne ko, mans brālis jautā jubilāram: "a tu vēlēšanos ievēlējies?"

un viņš atbild: "nē, man viss ir, man neko nevajag."

micdrop.

un kā mēs iepriekš dzīvojām bez tās šūnu apziņošanas? septiņos no rīta (vēl pirms modinātāja!) uzcēla mani augšā, jo paziņojums sāka skanēt gan pa manu, gan pa sīkā telefonu (kuram vakar apritēja 7 gadi, how is that even possible, since i haven't aged a day?!), oranžais brīdinājums par lielu sniegu no 7.00 am līdz 7.00 pm. diezgan nelaikā, es jums teikšu. tagad man jādomā, sanāks viss pēc plāna vai nē? 7.00 pm man bija plānots kino. ignorance is a bliss.

pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr mēs ar spotifaju sadraudzējāmies, bet tagad viņš man skandina soft lounge, un tā mūzika der pilnīgi visam. 

no rīta atveru durvis.

silti!

aizeju paskatīties, cik tad grādu, - plusi, vai?

-7.5 pēc celsija