Tik tiešām tā ir, ka tevi novērtē tad, kad tevis vairs nav...

Šodien sajūta kā dzimšanas dienā, iespējams vainīgas dāvanas, kurām bija termiņš...
Skats no deltaplāna uz pilsētu, uz meiteni, kuru mīlu un arī ir jauna lasāmviela. Šoreiz lasīšū angļu valodā. Neviena grāmata angliski vēl nav pievarēta.

Vakarā; rums, cigārs un sarunas...
Pie visa vēl man vēl ir pēdējās atvaļinājuma dienas.

Piektdienas vakars un pamazām jau būšu attapies no laivu brauciena pa Salacu. Jādodas ciemos ar alkohola pudeli, uz brīdi pievienojoties dz.dienas svinībām, bet visticamākais, ka pēkšņi nozudīšu, jo ne visai gribas svinēt/dzert... ne manā dabā, bet vai manā labā, kas to lai zin.
Bija lielisks laivu brauciens, esmu priecīgs par dienām pie dabas uz ūdens, zem ūdens, uz zemes un zem koku lapām. Tik skaisti, ka noteikti vēlēšos atkārtot, tik nākamgad. Man patīk, ka ir tās krācītes, jo tas liek asinīm nedaudz straujāk ritēt un pacīnīties, kā arī pasmieties par visu, kas aiz muguras :)

Vēl māsa paspējusi apprecēties un vecmammai logs nokrāsots it kā nesavienojamas lietas, bet abas notika vienlīdz ātri, bet tas jau ir noticis fakts, kurš nākamais?

GRibas uzslavēt Radio101. Gatavoju vakariņas un tajā laikā skanēja caur ausīm manu sirdi uzrunājoša mūzika. Būtu vkara desu cepšanas pasākums noteikti klausītos 101... laba liste tika salikta...
citādi par daudz apkārt tās gaudo experimentalis mūzikas...

Būtībā varu uzskatīt, ka sācies atvaļinājums. Noguris pilnībā, darba diena nežēloja. Pilnīgi tāda, kad saproti, ka negribas atgriezties.
Muzikālā haosa apskats Saulkrastos neesmu jazz cienītājs to jau sen esmu sapratis, bet ir šādi tādi interesanti motīvi izlasāmi.

Un tagad mērcējot kājas karstā ūdenī domāu, kur varētu būt mana žakete. Rīt jādodas uz māsas kāzām...

Aiz karstuma pielīpu pie krēsla, miegs jau sāk lauzties acīs un kolēģis tik zvana par problēmām, kurām nevajag būt, bet viņam parādās.
Telofoniskās instrukcijas un izdzīvošanas filmas.

Pie sevis bieži piedomāju, cik ļoti gribas uzrakstīt par to kā tad viss īsti ir, bet nonakot līdz rakstīšanai tas apstājas, pazūd tās domas un mākslīgi sadzejot arī negribas.
man vajag atpūsties un es to ļoti gribu. Tā vienkāršī atpūsties, nokļūt kaut kur mākoņu augstumā un skatīties uz visu no augšas. Un pilnai laimei, protams, tevi blakus ar vieglu, vēsu vasaras vakara vēju.

Gaidu mīļoto un patīkami skan James no pozitīvā pasākuma Salacgrīvā...

Diena pilnīgi tāda, kad praktiski neviens neraksta, neviens nezvana...
spēlējos ar dizaina pasauli, divas glāzes ruma un David latterman shows...
kaut ko vajadzētu arī apēst.
mmm, cepti kartupeļi...

Pirksti jau bija piemirsuši kā tas bija spēlēt stundu no vietas...
Tagad varētu teikt, ka esmu pilnība pamodies...

Brīva diena bez steigas un plāniem.

Pēc eļļotiem darbiem rokas tik ātri neatmazgāsies, nocīnījos ar veļļuku, bet ripo. Līdz jūrai aizmīties varēšu, tikai ne pa tumsu, citādi nobrauks. Šo to gribētos nomainīt, varētu jau visu, bet nevajag.. Stūre liekas par šauru. iegāju šeit un paskatījos, cik daudz iespēju tā nauda paver, interesanta varētu iznākt tā ķimerēšanās.
Čaļi malači, ka kaut ko tādu uzveidojuši!

Cilvēks darot tik daudz var paveikt, vienīgais noteikums, ka jādara.

Vakardiena izdevās aizbraukt pie vecmammas un vectēva, zvejnieku aroda galā. Tā kā esmu rets viesis man bija ļoti interesanti un pie tam vakar bija arī zvejnieksvētki. Dabūju nogaršot speķbutītes - tā viņa viņas nosauca man jau likās vienkāršas sviestmaizes lieluma butes. Gardas !! gardas un pie tam nav jācīnās ar asakām.
Satiku arī māsu ar viņas draudzenēm visas kaulainas, nu gandrīz visas. Un visas tik "jaukiņas, jaukiņas" jocīgs bariņš.
Apskatīju arī vietējo dzīvi. Sajūta bija kā svešiniekam, cik varēja manīt daudzi uzreiz mani nemaz neatpazina. Novēroju, ka ciema čaļi savu laiku pavada sportojot (protams, sports un spirts šeit netiek šķirts), labs futbols, basketbols, volejbols, visnotaļ baudāmā līmenī. Visi mazie sakačājušies un saēdušies černobiļas sēnes.
Nākamgad man arī būs jāaizmet tas zābaks, vismaz ķeksīša pēc. + labākajā gadījuma aizmest tālāk par visām meitenēm.

Būs jāaizbrauc vēl.
Tagad jāsavāc nekārtība pēc sevis un tad jau manīs ko tad.

Un tikko vēl kaut ko rakstīju.

Vajag kaut ko sadarīt.

"Velna papardes" , cik labi esmu dabūjis iekšā no vienas dienas meža darbiem.
Rokas un muguras muskuļi ir saņēmuši labu slodzi, vecmāmmiņa pieliecas ātrāk par mani.

Jādodas gulēt rīt arī diena, kuru pavadīšu kārtojot dzīvesvietu, atpūšoties.
Šodien būšu vienkārši loderējis, bet stundas, kuras pavadīju skatoties Long way road bija tā vērtas.
Vēl nedaudz tika apskatīts šis tas no dizaina sfēras, kas arī noderēs...

Par Jāņiem, pavadīju skaistā vietā, bet pilnīgi bez tās svētku sajūtas, kādai man šķiet vajadzētu būt, jo lielākoties uzrīkota tiek vienkārša dzeršana, vai tā būtu svētku evolūcija?
Gan jau pienāks diena, ka pats kaut ko rīkošu, jo tā negribas.

Sāku skatīties Long Way Round...
Interesants pasākums, tāda iespēja no kuras neatteiktos, kaut arī redzu, ka daudz kas tam ir vajadzīgs...

update. 1... Pie patīkmā.
Fonā skan stereophonics.
last update... noskatījos... tās stundas bija ļoti interesantas.
Skatotījos cauri visam ceļojumam un beigās bija īsta smeldze.

Visiem lieliski ielīgot Jāņus !!

Priekā par Līgām un Jāņiem.

Vēlāk uzrakstīšū par nu jau pagājušo vakaru. ļoti interesants.
Tagad tie divi ali dzen mani miegā...

Aiz loga laiks, kurš nerosina apetīti doties ar riteni braukāties, bet kaut kas tāds ir sarunāts.
Mutē sajūta pēc zobārstu kabineta, zālītes, tādas zālītes...

mmmm, brokastis, vēlos brokastis, vēl derētu pavingrot, lai neapveļos...
un visu šeit sakārtot.
DArīt jau atrastos ko, tikai vajag kārtību starp galvu un ķermeni...