Rumkolas notverts rīmēju rindas šim vakar... daudz jau nekas netiks vairs paveikts, drīzāk tiks vel kas uzjaukts.
Un Rītdiena jau klāt...
Pašī, pašī Bāleliņ - bajāri tā uz tevi sauc...

Nu beidzot ir klāt arī zobu sāpes, dzīves sastāvdaļa no kuras neizmukt. Otrā diena un neatlaižas.
Nedaudz nomāc to, cik labas tās brīvās dienas...

Miegs nāk un esmu vēl nakts ietekmē.
Spēlēts šahs un ielakts Jāgermeistars...
Tagad ir kā ir griezt to rosolu, gribas pakrist spilvenos...

Mums pašiem liela daļa būtiskāko jautājumu ir "pie kājas"! Mēs saucam pēc varas tautai, bet tauta pati - mēs paši - esam labprātīgi no savas varas atteikušies. Un kā jau teicu - varas jomā nav tukšumu! Ja mēs paši esam pārāk pasīvi, lai vadītu savu dzīvi savu mērķu virzienā, tad nav ko burkšķēt, ka mūsu vietā to dara citi - savu mērķu virzienā. Oligarhi ir mūsu pasivitātes produkts, mūsu neorganizētības rezultāts, iekšējo baiļu, sīkumainības un savtīguma summa! Mēs ievēlam deputātus un gaidām, ka viņi sakārtos mūsu dzīvi. Ziniet, mēs varētu atlaist saeimu ik pēc 3 mēnešiem (būtu savdabīgs nacionālais sports!) taču tik un tā nekas nemainītos!

http://www.draugiem.lv/user/3902684/blog/?p=5006404

Kaut kas jau nomoka prātu. Nespēju raksturot, pamostos un saprotu, ka par maz esmu rīkojies, pilnīga taisnība...
ehh... Uzguļas nepatīkama sajūta, ka neapzināti esi licis vilties, pie kājas būtu citi, bet ne tu, tu nedrīksti manī vilties...
grr.. piktums jaucas ar miega trūkumu un vieglām galvassāpēm...
Jau jādodas darba gaitās. Vakardien pieliku punktu desmit maziem nēgjerēniem , kas nākamais.?

Vakara noslēgumu varētu nosaukt par "Sagaidīju". Stundu klejoju, vērodams un gaidīdams, bet saņēmu pretī pārmetumus, ka nevarēju iedomāties, kur man būt.

Tagad gulēt. Jātver radoši sapņi.

Šodien izdarīju to uz ko ilgu laiku nevarēju saņemties. Formatēju savu pc..
Tagad kā jauns, bez visa vecā.

Gribas jau teikt "Man jākļūst stiprākam, lai mazāk nogurtu un vairāk paveiktu"

Šodien jāpiedzīvo vilšanās par draugiem, kuri nebūs ieradušies, bet vai maz vajag vilties. Tā vienkārši notiek, bet man nav vienalga. Reti jau tiekamies, lai pasēdētu skaistā vietā un atpūstos.

Prātā apdzejoju, kā esmu iemīlējies...
Nu tā kā līdz ausīm , viena diena bez lūpu pieskārieniem jau liekas nepilnīga. ne[rotu arī pagatavot vienam, tad šovakar ēdu par dieviem.

Vēl arī Beidzies man American idols, Haley izbalsojuši...
tas šovs jau kā eirovīzija... Fināls nevarētu sagādāt pārsteigumus, vismaz ne no finālistu puses.
Dumjā amerika.

Cilvēki ir muļķīgs radījums.


viss, šovakar acis vēlas vērties ciet.

mmm, grūti piecelties, bet neviens cita man vakariņas neuztaisīs.
Došos, ka uz virtuvi. Un pēc tam jau domāšu, kā ir bijis un kas nogulstas.

http://static.onemansblog.com/wp-content/uploads/2007/11/iqtest.swf

aizpildīju IQ testu liekas, ka prāts nav pilnīgi zemē metams.
un pat nenoslinkoju un mēģināju vēlreiz iznāca pilnīgi tas pats.

Gulēju, ne gluži kā nobraukts kaķis, bet ļoti labi. Mīļotā blakus dziedāja miega dziesmas, tādas, kuras gribas ierakstīt un pēc tam smaidot skandināt pa visu māju.
Pa kreisi ābolmaize, pa labi rīta tēja un vēl pāris minūtes līdz doties darba gaitās.

kājās un pēcpuses muskuļos nogurums, acīs zogas miegs un jau esmu kails zem segas.
Tik patīkami, ka vēl tikai piektdiena šajā nedēļā.
Darba diena tiek pavadīta prātojot visādas eksistenciālas lietas, pētot un domājot par cilvēkiem. Būtu interesanti palasīt, kas izskrējis caur galvu dienas laikā.

Gaidu, kad viņa nāks blakus.

Jādodas nomazgāt trauki un vēl šis tas. vismaz pēcpuse nekļūs kantaina.

Ak tas bakalaura darbs. Būs kādas divas stundas un tikai viena lpp, bet ja tā padomā, pie vajadzības izstrādāt 60 lpp man būtu jāpavada 120 stundas, kas ir 4 - 5 dienas, tas it kā pozitīvi. Vienīgi nav ierēķināts, ka jāguļ un, ka viss notiek ļoti raiti, bet ir jau tajā visā vēl radošās darbības process, kurš visu pagarina.

Un šis vakars ir mani pārsteidzis ar labu filmu - Tors.
Tāds labs komiksu variants ar humoru, ar stāstu.

Kinoteāteteru filma no kuras aizej ar patīkamu omu. :)

Nu man ir palicis šis tas nepasacīts Aināram, tam kurš Mielavs.
Viņš saka, ka mums latviešiem ir problēmas, ka nesarunājamies vai par maz sarunājamies.
Nezinu vai tas skar tikai latviešus, bet man gribētos ar viņu izrunāties un saprast, kādēļ viss tā skanēja, kādēļ tieši tā?? Bija man radusies tāda iespēja apmeklēt viņa audiobiogrāfijas koncertu Spīķeru koncertzālē (lieliska), skaista vieta kocertiem, laba skaņa un tāda intīma atmosfēra.
Viss sākās ar dziesmām no JM laikiem ar zossādu uz mēlodijas un balss skaņām, bet tad tas viss tika sabeigts sākot ar "Tu saviļņoji mani", kurš idiots ir pateicis, ka tā ir viena no viņa jēdzīgākajām dziesmām??? pilnīgs idiotisms. Visam seko romances un dziesmas krievu valodā. Un neticu ka Soļki skan labāk nekā Sīļi.
Koncerts beidzās uz tādas jautras nots ar tādu vieglu prātu, ka jau jauns varētu paņemt līgaviņu.
Aināram ir lieliski ģitāristi ar dzelzs sejām, kā tādi laukakmeņi.
Tāds skops koncerts, jo ir tik daudz ko dot un var būt izcils. Viņam ir vēl iekšā, bet ir kaut kāda nejēdzīga forma ieņemta.

Tad dodies mājās un prāto, kādēļ tā... nebija piepildījuma, bet daudz jautājumu.

http://www.youtube.com/watch?v=4RLQuIYg_Jk

Noskaņojums, kā šī dziesma.

Vakars, ar nogurumu, bet to patīkamo. Rīta pikniks izvērtās par bluķu nešanu un pilnīgi bez piknika sajūtas, tik ar nogurumu un auguma saspringšanu. Brīžiem iegrimstu domās, kas notiktu ar mani un kāds es būtu, ja pastrādātu mežā, kādu labu laiciņu, varētu padoties tīri plecīgs puisis. Veselīgi.
Šī būs tā saldā miega nakts, kad esi noguris, tikko izkarsējies dušā un pirms doties nogrimt palagos jāizdzer viena melnā tēja ar citronu.