Let it be!

tā lūk. kad beidzot remonts iet uz beigām mūsu istabiņā, man tikai sāk iepatikties. šovakar, šķiet, pirmo reizi mūžā krāsoju grīdu. kaut kā man tā grīda izskatās rozā. līdz ar to durvis, radiatori, trubas un jā, sienas arī būs rozā. aizdomīgi rozā. pagaidām jau es esmu par to visu tikai sajūsmā.
Bet man tā iepatikās krāsot, šķiet, ja būtu vēl platība, es varētu tik tupēt uz grīdas un krāsot un krāsot. toties tagad visur, kur eju man līdzi nāk krāsas smarža :D
un jaukam dienas noslēgumam es sēžu teju svešā dzīvoklī viena pati, dzeru jau kuro tēju pēc kārtas un ēdu apelsīnus. un esmu TIIIK laimīga.
jā, arī skats no10. stāva vakarā ir lielisks. pat lietus netraucē :)

šodien es pirmo reizi uzzināju, pamanīju un izdzirdēju mūsu skolas radio. JVĢ tas tarkšķēja vienā laidā, bet šeit ne reizi nebiju manījusi ne pīkstienu. un bija foršs paziņojums starp citu. sākās ar pirmo paziņojumu "uzmanību, uzmanību. uzmanību, uzmanību. uzmanību, uzmanību" tālāk otrais paziņojums -"uzmanību. uzmanību. viensi divi trīsi" un un trešais. "šī nav trauksme, šis ir paziņojums. ejiet parakstieties!" tā nu es parakstījos vēstulē, kas tiks sūtīta pašam Valsts prezidentam, ar lūgumu nesamazināt finansējumu augstskolām. jūtos labu darbu padarījusi. :)
un tad mēs skicējām, kas bija ultra forši. skicējām vieni, ar mūziku, dziedot, dungojot un ar smaidu un paši piestrādājot par modeļiem. nu skaisti sanāca, skaisti. es gribu visas skices ar mani! :)

kā es priecājos, ka es vakar izgāju no mājas ārā, jo šodien negribas iet nekur. kaut gan vajadzētu aiziet un nopirkt šampanieti un varbūt kādu kūku arī, jo galu galā ir skolotāju diena! visi apsveikumi man! :) tieši rīt došos savā pirmajā praksē uz skolu. ceru, ka nebūs tik traki, kā izklausās, bet man liekas, ka būs trakāk kā liekas.
tātad vakar ar Līgu bijām mana pasniedzēja gleznu izstādē. bija varen interesanti. man patika katrā ziņā. izstaigājām pēc tam visu centru un pa riktīgu tumsu tik beidzot devāmies mājās. :)

pēc kā var saprast/sajust, ka ir iestājies rudens? man tie vienmēr ir āboli. jau augusta beigās, kad sāka visi āboli gatavoties un kļuva par ikavakara vakariņām es jutu to smaržu - tuvojas rudens. un šodien, kad es atkal vilku vecmammas sarkano, adīto džemperi, ar vecām kedām kājās un lielu, pītu grozu rokā kāpu kokā, es sapratu, ka nu jau tas patiešām ir klāt. nu jā, arī Miķeļdienas gatatirgus par to liecina - kad tepat pie mājām tirgo piparkūkas, zābakus un kaziņas. bet visa diena beidzās mierīgi - ar kartupeļu pankūkām, brālis mani ar visām trepēm noturēja, ar ābolu a galvu arī nedabūju, tikai pašā paša vakarā, kā jau ierasts mājās, sanāca satraumēties.
pati sev iesitu pa galvu ar ledusskapja durvīm, dabūdama smuku punu uz pieres. gadiem nebija man puns bijis, tā kā ir pietiekoši smuki un jauki. :)

vakar bija mana visu laiku mīlīgākā rudens sagaidīšana. sanāca tā, ka vakar arī Māriem bija vārda diena. tā nu mēs sēdējām kojās un pīpējām kivi ūdenspīpi. un es secināju, ka dūmi vai tabaka vai kāda cita mistiska sastāvdaļa palīdzēja pret iesnām. un + šņaucamā tabaka ar piparmētrām iztīrīja degunu pavisam labi un padarīja beidzot iespējamu elpošanu caur degunu. un es sajutu kādu smaržu beidzot. gan tikai piparmētras, kas burtiski bija mana degunā kekšā, citu gan neko. :D daudz tabakas + draiskās dainas un jauki sagaidīts rudens. noslēdzot visu ar bildēšanos tieši 0.18. esi sveiks rudens! :)

izrādās ar kamenēm ir tāpat kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt. domāju, ka ar to mazo stāstiņu par to kā man iekoda kamene, viss beigsies, bet nekā. jautrība tikai sākās! naktī tā kājiņa sāka pamatīgi kņudēt, kad pakasīju - sāka sāpēt, bet nu cik varēju centos gulēt mierīgi. no rīta dodoties ārpus mājas uzvilku kurpes ar siksniņām. sakostajai kājai siksniņas nedaudz spieda, bet nu neko. kad devāmies prom no vecmammas to pašu kurpi kājā vairs nevarēju dabūt - tā bija jau sapampusi dubultā un sarkana. tālāk sākās vesela epopeja ar dažādām kompresēm - tauksakni, Bonapartu un šņabi. pēc visa šī likās, ka jau pa gabalu odīšu pēc riktīgas alkoholiķes, bet nav tik traki. nu jā sākās arī sāpes, mazliet piekliboju - lai vieglāk un arī lai mazliet iežēlinātu citus. un vakarā mamma atbrīvoja no dzeloņa, kas tur vēl nez kā bija palicis. otro nakti jau es negulēju - visu nakti grozījos un knosījos, cenšoties ļoti nesakasīt kāju. un no rīta pēc tā trakuma sekoja brauciens uz slimnīcu. krustmāte pa blatam bija sarunājusi, ka mani apskatīs un apārstēs viena dakterīte no Infekciju nodaļas. tā arī nesapratu, kas tas viss bija - infekcija/alerģija vai vienkārši nenormāla kamene. bet tur es dabūju veselas trīs šprices - 2 vēnā [vū hū! pirmo reizi izjutu dūrienu vēnā!] un vienu dibenā. + viena pote, šķiet, kaļķis vai kaut kas tāds bija "siltā pote" - tāds karstums caur visu ķermeni izskrien. nav diez ko patīkami. un tad mājās tāds miegs un nogurums uznāca, ka visu dienu nogulšņāju gultā, bet vakarā tomēr atbraucu uz Rīgu. kāju pirksti vismaz vairs nav tik uztūkuši un potīti arī varēs redzēt drīz. ak, kā es ceru, ka ar to arī šīs kamenes epopeja beidzas!
p.s. lūk ko Google atrod par kamenēm: "Kamenes pārtiek no ziedputekšņiem un nektāra. Dabā liela nozīme kamenēm ir kā daudzu augu (īpaši sarkanā āboliņa un lucernas) apputeksnētājām, jo ar savu garo snuķīti tās var aizsniegt nektāru tādos ziedos, kuros citi kukaiņi to nespēj. Šrenka kamene (B. schrencki) ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā, tomēr saudzējamas ir visas kameņu sugas. Biežāk pie mums sastopamas melnā kamene (B. lucorum), lauku kamene (B. agrorum) un akmeņu kamene (B. lapidarius)."

pirmo reizi! šodien pirmo reizi mūžā man iekoda kamene! ;)
bite man pirmo reizi iekoda, kad es vēl biju maziņš skuķēns un laukos ar meitenēm mēs spēlēm paslēpes zālē, kas garāka par mani pat bija. dikti slēpjoties tupus zālē un ar celi notrāpīju tieši bitei virsū. liela sāpe celim un nāve bitei.
lapsene man pirmo reizi, šķiet, iekoda pagājušajā vasarā. pirmā man iedoda pie jūras. viņu tur bija veseliem spietiem. un viena draudzene-lapsene nolēma apsēsties man uz rokas un tā, aiz neko darīt, nolēma iekost. šis scenārijs tai vasarā atkārojās vēl 3 reizes. tai pašā rokā un arī pie jūras.
un pirmā kamene šodien. vienkārši sēdēju. tiešām neko aktīvu pat nedarīju un pēkšņi jūtu lielu sāpi kājā. paskatos un tur sēž viena skaista lapsene un priecājas. iekož un vēl turpina turpat pastaigāties un kodīties. pasaucu brāli un viņš viņu aiznesa uz citiem medību laukiem.
tā lūk! :D

es atceros, kā pirms mēneša viss mans kurss, protams, mani ieskaitot lādējās par nejēdzīgo lekciju sarakstu. kur tas redzēts, ka piektdienās jāiet uz skolu? un turklāt vēl no paša agra rīta? :D tomēr pēc šīm divām lekcijām, man liekas turpmākās piektdienas es celšos ar smaidu, jo šīs lekcijas bija - wow! pareizāk sakot pasniedzējs bija - wow! tik jauku cilvēku sen mūsu fakultātē nebiju redzējusi. nu tas bija tik burvīgi - abas divas lekcijas viņš nepārtaukti smaidīja - runā un smaida. lielā meiteņu grupa riktīgi samulsa jau no paša rīta un miegs tika aizdzīts momentā. kā arī beidzot parādījās vēlme sēdēt pirmajās rindās. un patiesībā arī lekcijas bija ļoti interesantas. vienkārši mīlīgi. :) mīlu piektdienas, mīlu studēt! :)

vai telpa ir pilnībā atbilstoša, lai jūs te varētu mācīties? mēs ar Agnesi nolēmām, ka lai viss būtu pilnīgi jauki derētu vēl mīksts dīvāns un šokolādes kūka. un tad būtu ideāli. otrā lekcija sākās aizraujoši - kamēr mēs bijām iemaldījušies neīstajā klasē pie citas grupas un mulsinājām svešu pasniedzēju, mūsu pasniedzēja mūs meklēja pa visu skolu. mīlīgi un galvenais, ka beigās arī satikāmies. :D šodien arī pirmo reizi biju skolas ēdnīcā. mazliet nelāgi kāda mērce oda, bet novēroju, ka cenas ir tīri jaukas. nopirku divas bulciņas, jo burkānus aizmirsu mājās.
un no rītdienas mums būs jauna kusabiedrene, tā teikt - ar sliktām atsauksmēm.

un darbīgam dienas noslēgumam beidzot saņēmāmies pārbīdīt mēbeles un tagad te ir super jauki un man ļoti patīk. plaši, gaiši un omulīgi. pēc smagā darba sevi iepriecinājām ar zemeņu kompotu.

ā! un bonusā šīsdienas jaukākā frāze no Līgas: "Zini, kas manā kursā ir foršākās meitenes? Protams, ES, Aija, Laila ...." :) mīlīgi.

ah, beidzot ir sākusies saldā Rīgas ikdiena. labs mirklis pirms ir iestājusies rutīna. šodien viss likās tik īsts un gaidīts. beidzot biju bibliotēkā. saņēmu pat veselas 3 grāmatas. beidzot atkal skrēju savā mežā. un vakariņās es gatavoju klasiskos burkānu salātus. un tagad es domāju spēlēt kārtis un gaidīt "Draugus".
un jā, šodien bija dikti jaukas lekcijas. lekcijā par audzināšanu pasniedzēja apsolīja uzdāvināt tos 2 kredītpunktus par tādu nieku vien, kā piedzemdētu bērnu līdz sesijas laikam. nu man tas vairs nespīd, bet prieks par kādu citu, kuram varbūt paveiksies. :)

tā. šodien beidzot bija pirmā skolas diena. un sākās skaisti. piecēlos laikā. pulksten 11 no rīta. paēdu garšīgas brokastis, uzvilku kleitu par godu pirmajam un gāju uz skolu! :) divas mākslas vēstures, kuras mēs pavadījām pie/ap/iekš Doma baznīcas bija ļoti foršs sākums! tiešām iedvesmojoši un visas pārējās biedējošās lecijas, kas būs rīt un parīt vairs nebiedē, jo spīd saule. un pēc seniem un ilgiem laikiem mani pārbraucot šodien mājās-kojās pārsteidza siltas vakariņas! jes! 2.kurss sācies ar smaidu! :)

gribēju tomēr uzrakstīt par saviem piedzīvojumiem Saulkrastos. tik foršas 4 dienas man bija vajadzīgas. pirmkārt, jūra. nekas, ka laiks dranķīgs, tomēr tā sajūta, ka nepilnās 5 minūtēs vari aiziet līdz jūrai, lai vējš tev izpūš cauri ir fantastiska. un izpeldējos arī, citādi justos nepilnvērtīga. vienu reizi dienā un vienu naktī. sajūta tāda, ka asinis sasalt, bet baigi labi. un tad vēl daudz ogu - zemenes, ķirši, meža zemenes, avenes. garas pastaigas caur garajiem Saulkrastiem. nakts tējošana. nakts izbrauciens ar mašīnu. [vū hū - Ieva atkal piedabūta pie stūres!] traki triki ar mašīnu, bija ideja, ka tulīt iebrauksim ja ne jūrā, tad kādā ēkā gan. un tad vēl super fantastiskais izbrauciens ar moci [šoreiz Ieva nebija pie stūres], bet bija kārtīgs pasažieris ar vējā plīvojošajiem matiem. vispār !ā! fantastika. naisī! :) un tad noslēgumā viena diena Rīgā, kad fantastiskā mīnusu mačā es 'ieliku' diviem brāļa draugiem! ha! un tā iepatikās, ka atkal gribas spēlēties ar basketbola bumbu.

dažreiz tomēr ir savas priekšrocības būt mājās vienai. piemēram, šorīt piecēlos ar dikti draņķīgu noskaņojumu un nolēmu to visu izlikt savā Henrijā Pauverā, bet pārgāja. bija tikai vajadzīgs miers - pasēdēju un sajutu, cik fantastiski istabā smaržo sakaltušās meijas. ah! un tad vēl daudz ūdens, daudz tējas un riktīga izdziedāšanās. sēžu, meklēju visādus karaokes gabalus un dziedu līdz. tieši tāpēc ir labi, ka esmu viena ar savām meijām. un varu dziedāt, cik skaļi vien tīk. man ir prieks pašai par sevi. :)

šausmas! milzīgs šoks uzzinot, ka vienai daļai sabiedrības Līgo pasākumā es esmu izskatījusies - meitene ap gadiem 16. trakums! drīz vēl dokumentus sāks prasīt veikalā. nu nē!

šodien bija vienkārši fantastiski burvīga diena! ahh
mamma piecēla mani desmitos ar saukli - cik var gulēt, kad ārā tāda saule! nu tad es cēlos, uzvilku peldkostīmu, sacepu tostermaizes un gāju ārā gozēties saulē. pagāja kāda pusstunda/stunda - nosalu. tad nolēmām braukt pie vecmammas. bija interesanti starpgadījumi arī pa ceļam ar cauru riepu, alu utt, bet kopumā tikām pie vecmammas sveikas un veselas. tur sēdējām pie jasmīmu krūma, Ieva dzēra alu un kaifoja. vakarā beidzot nolēmām braukt uz pirti - nu tas bija tik tik traki forši. pašā vasaras saulgriežu laikā mēs staigājām pa pļavām un taisījām sev pirtslotas un tad pirtī - sāls, slotas un medus; no 60 līdz 100 grādiem tikām. vienkārši tāda relaksēšanās un tik tīri latviskas izjūtas un tad atkal alus. jau Līgo noskaņas, vēl tikai vajag tradicionālo Jāņu vainadziņu pīšanu un dančus un būs noķertas visas īstās sajūtas! :)

ak, cik tagad ir labi. beidzot, tiešām beidzot, stresa pilnās sesijas nedēļas ir beigušās. šodien pēdējais superpiņķerīgais un apjomīgais teoloģijas vēstures eksāmens. bija traki. bet toties cik tagad labi. sēžu un neko nedaru. nav nekādu stresu, nav uztraukuma, nav grāmatām nokrauta palodze. ir tikai laba sajūta un 11 maisi sakravātām mantām. un tā es te tagad viena sēžu un gaidu savus spēcīgos vīriešus - tēti un brāli, kas palīdzēs aizvest mantas uz mājām, tām, kas nav Rīgā. bija tomēr te foršs laiks. es jau tagad zinu, kā man pietrūks visvairāk - Imantas meža un ikvakara duraka/bīstamo mājsaimnieču turnīru.

es sev biju atradusi tik tik jauku desktopa attēlu - ļoti smaidīgi Š + Ušakovu. bet šķiet, ka būs tā vietā jāmeklē kādas puķītes, vai kas līdzīgs, jo citādāk man liekas ka, drīz man jumts aizbrauks. šovakar nododoties ikvakara sportiskajām aktivitātēm mūsu Imantas mežā, garām paskrēja jau iepriekš minētais Nils (nu vai arī man ļoti rādījās). un vēl man dīvaini likās, ka cilvēki skrien ar brillēm, jo es iepriekš par to vispār nebiju aizdomājusies. nu katrā ziņā tas jau kļūst smieklīgi. :D

Šonakt es redzēju visģeniālāko sapni manā mūžā. Es precējos! :)
Visforšākais bija tas, ka es precējos ar Aināru. Aināru Šleseru. (un tagad pauze. Padomājam par to kādu iespaidu uz mums atstāj politiskās reklāmas.)
Viss sākās ar kleitas izvēli. Kāda draudzene man bija aizdevusi tādu skaistu, baltu un kuplu, garu – nu riktīgu kūkas kleitu. Bija jau ļoti skaista, bet es izdomāju, ka nevar precēties svešā kleitā un nolēmu vilkt savu veco zilo kleitu. Apsēju vēl baltu banti un uzvilku baltas kurpes un devos uz ceremoniju. Laikam ar kājām un laikam viena. Aizgājusi uz to zagsu, vai jau nu kas tas bija nošokējos par milzīgo cilvēku daudzumu. Turklāt es principā nevienu nepazinu – nav ne manu draugu, ne radu. Nu tikai savu topošo vīru, vēl arī pamanīju Valdi ar Lilitu, Godmani un citus redzētus cilvēkus.
Tad sekoja baigais pārsteigums no vīra puses. Viņš bija uzaicinājis nodziedāt divas dziesmas pirms pašas salaulāšanās Nikolaju Baskovu, kas ieradās visai ekstravagantā zili spīdīgā tērpā. Nu nepatika man. Bet apprecējāmies. Tad bija kāzu mielasts, tur es beidzot arī parunājos ar savu vīru – solījos būt viņam laba sieva, viņš mani piekodināja netērēt daudz naudu. Nu tad vēl bija tāds pārsteigums kā līgavas zagšana – divi viņa draugi pārģērbušies par klauniem to īstenoja. Viņiem gan droši vien nācās to nožēlot, jo pēc tam šos atrada mirušus. Tad sākās mūsu kopdzīve. Šis man piedāvāja kaut kādu darbiņu par 700Ls mēnesī, lai man būtu kāda naudiņa. un noslēgums arī bija jauks – tā kā man jābrauc uz skolu bija, šis mani nodrošināja ar mašīnu + šoferi un dzīvokli Rīgā. Brīnišķīga nakts! :)

diezgan foršo. sēžu tagad informātikas lekcijā. joprojām mācāmies strādāt ar MS Word.tieši šī iemesla dēļ, jūtu, ka drīz par manu mīļāko saiti kļūs www.riga.lv. /copy + paste. šodienas tēma teksta noformatēšana vairākās slejās. jā, man ir garlaicīgi.
ak, šo situāciju izglābj vienīgi saulīte un doma, ka jau 15.25 mani gaida vilciens Rīga - Krustpils.
jauku dienu!

šonakt man rādījās tik briesmīgi murgi, turklāt - pats briesmīgākais - visu nakti klasiskās mūzikas pavadībā. visi Haidni, Hendeļi, Bahi un Gluki. baigi traki. it sevišķi tad, kad visi 20 obligātie skaņdarbi pārvērtās siera gabalos un man uzmācās, lai es atpazīstu, kas tas tāds. pat piecēlos pirms modinātāja kādos 7, lai tik vairs galvā neskanētu tokātas un fūgas.
un rīt jābrauc mājās skatīties ko mani sīpollociņi, salātu lapiņas un kaķu zālīte dara. (jā tieši to, es darīju pagājušajās brīvdienās - rusišinājos pa zemi un sēju). priecīgs un zaļš pavasaris.