ak, cik tagad ir labi. beidzot, tiešām beidzot, stresa pilnās sesijas nedēļas ir beigušās. šodien pēdējais superpiņķerīgais un apjomīgais teoloģijas vēstures eksāmens. bija traki. bet toties cik tagad labi. sēžu un neko nedaru. nav nekādu stresu, nav uztraukuma, nav grāmatām nokrauta palodze. ir tikai laba sajūta un 11 maisi sakravātām mantām. un tā es te tagad viena sēžu un gaidu savus spēcīgos vīriešus - tēti un brāli, kas palīdzēs aizvest mantas uz mājām, tām, kas nav Rīgā. bija tomēr te foršs laiks. es jau tagad zinu, kā man pietrūks visvairāk - Imantas meža un ikvakara duraka/bīstamo mājsaimnieču turnīru.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
braaleens_tasSveicu, sveicu! :) Sesijas beigas tiešām ir tāds mistisks notikums, kad kādu brīdi vnk gribas izbaudīt sēdēšanu un nekā nedarīšanu, lai aptvertu, ka nekādi kalni vairs nav jāgāž!- taa_ievao jā! paldies! ;)