Man reiz bija dežavū, kurš nepiepildījās.
Es biju mājās, ravēju zemenes un pēkšņi sapratu, ka tas viss jau ir vienreiz bijis, ka suns ierejas, ka nezāles aizkrīt garām un ka ap stūri ir jāparādās cilvēkam. Bet tas cilvēks tur neparādījās, jo es iepriekš biju viņu sāpinājusi. Faktiski, es viņu esmu redzējusi tikai vienu vai divas reizes kopš es viņam nodarīju pāri.

Sākumā man bija tāda sajūta, ka es esmu izdarījusi nepareizi, ka tagad mana dzīve ieņem nepareizu pagriezienu un tā. Bet ar laiku es sapratu, ka nekā nepareiza tur nebija, man vajadzēja viņam nodarīt pāri, viņam nevajadzēja parādīties pie manis mājās un turpmākie dežavū piepildījās atkal kā iepriekš. Vai nu es arī bez piepildīšanas nokļuvu uz pareizā ceļa, vai arī mēs paši esam tie, kam jānospriež, what's best for us.