Vakar bijām uz kino, tik laba filma, un kā saka, be careful what you wish for, jo kādu laiku atpakaļ noskatījos treileri un jau tad zināju, ka šo filmu ļoti gribu redzēt, jo izskatījās interesanta un šausmu trilleri kā žanrs man ļoti patīk, tad nu vakar tikām uz pirmizrādi un noskatījāmies "Don't breathe" kā vieni no pirmajiem, vēl pirms oficiālās pirmizrādes kaut kad oktobrī. Biju pārsteigta par to, ka šī bija vienīgā šausmene, kas nebija paredzama, un, lai arī bija daudzās vietās bail, ļoti foršas emocijas jo spriedze tika uzturēta visas filmas garumā. Paldies Dca par to, ka ierindoja mūs VIP sarakstā uz šīs filmas skatīšanos. :D Vispār jocīgi iet uz kino divas dienas pēc kārtas, lai gan "Suicide squad" nebija tik laba filma kā šī šausmene.
Bija jocīgi, kad viņš mani uzaicināja uz kino, sen nebijām runājuši un pēkšņi, kā no zila gaisa uzaicinājums, nevarēju atteikt, jo mani nocīja interese kā tad būs ar viņu kaut kur iet divatā. Un bija tik forši, sen nebiju bijusi uz tādu randiņu, viņš manis dēļ neēda gaļu, kas ir liels wooow ņemot vērā ka viņa ēdienkarte vienmēr sastāv gandrīz tikai no gaļas, kā to noskaidrojām vēlāk; paturēja visur durvis; jautāja vai nevajag panest manu somu (šo nu galīgi nebiju gaidījusi) un vispār bija tik ļoti mīļš un saprotošs, ņemot vērā, ka es nedrīkstu lietot alkoholu un diēta arī sastāv no diezgan bezgaršīgiem un pliekaniem ēdieniem.
Neatceros pēdējo reizi kad bija tā, ka sēžot blakus mūsu rokas saskarās un es spēju domāt tikai par to, ka ļoti vēlos viņu noskūpstīt. Pēc filmas apskāvušies gājām uz billiju, kur tiku pie garšīgiem piena kokteiļiem, lai arī bija jocīgi sēdēt bārā un dzert kaut ko bezalkoholisku. Kad tikko satikāmies viņš man deva buču, kas izvērtās jocīgā mulsuma brīdi no manis un bailēs, ka mana sarkanā lūpukrāsa paliks uz viņa vienmēr un nekad nenoies nost, biju ļoti pārsteigta, jo arī šo nebiju gaidījusi, bet ir ārkārtīgi forši justies pārsteigtai, ņemot vērā, ka parasti mani pārsteigt ir šausmīgi grūti.
Ar viņu vismaz viss ir vienkārši, es viņu iekāroju jau kopš pirmās reizes kad redzēju un,līdz ar to, nav tūkstošiem domas galvā par to, kas tad notiks ar mums, vai vispār kaut kas notiks, vai mēs esam draugi, mīļākie vai svešinieki, ar viņu viss notiek dabiski un bez liekiem pārdzīvojumiem, vismaz uz doto brīdi. Es joprojām nezinu vai gribu attiecības, bet tagad tam arī nav nozīmes, jo vienkārši plūstu līdzi dzīves notikumiem, ja mēs vēl satiksimies tad būs jauki, ja nē tad arī neko darīt, vismaz bija jauki mirkļi kopā esot.
Jūtos gan nedaudz slikti, jo nebiju domājusi, ka šādi viss notiks, ka šādi jutīšos, īpaši tādēļ, ka pagājušās brīvdienas bija patiešām foršas un es vēlos paturēt sev labu draugu un burvīgu sarunu biedru, nevēlos arī nevienu padarīt greizsirdīgu, īpaši tādēļ, ka pašā sākumā par šo tēmu visu izrunājām ne vienu reizi vien, man rūp ko viņš jūt, nav tā, ka ar viņu būtu slikti, es vienkārši neesmu viņā iemīlējusies.Lai gan zinu, ka viņa vietā es arī, droši vien, būtu greizsirdīga.
Kārtējo reizi sapratu, ka esmu jocīga, jo,ja eju uz randiņu, tad tas noteikti neiekļauj seksu, pat ne vienmēr skūpstus, jo uz randiņiem eju tikai ar tiem, kas man patiešām patīk un tad esmu kautrīga, droši vien tādēl, ka man rūp kaut kādas, varbūtējas,nākotnes attiecību uzturēšanas iespējas. Kopumā vakars izdevies.