Pagājušā nedēļas nogale bija tiešām tāda, kādu vēlējos jau ilgu laika posmu. Sākumā biju ieplānojusi, ka visas brīvdienas pavadīšu vientulībā ar sevi, lai varu sakopot domas un savest sevi kārtībā, daļēji tas arī izdevās. Lai arī sestdien man atbrauca pakaļ, aizveda uz Jelgavu, jo tur spēlēja Cacophonics, kurus, nepārspīlējot, neesmu klausījusies kopš man bija 15 vai 16, so gadus 10. Biju šokā, ka viņi joprojām uzstājas. Tagad es patiešām novērtēju to, ka draugiem ir mašīnas, jo tik viegli un ātri var visur tikt. Tātad, mani savāca mo mājas, aizveda uz Jelgavu un veiksmīgi naktī nogādāja arī mājās. Koncerts bija foršs, palēkāju, pakratīju galvu un brīnos, ka nesāpēja spranda nākošajā dienā. Ņemot vērā, ka vienīgā dziesma kas no šīs grupa sman patīk ir patiešām sena, domāju, ka nebūs nekādu izredžu to dzirdēt, bet es pajautāju un viņi pat nospēlēja. Patīkams pārsteigums. Kopumā varu teikt, ka brīvdienās esmu bijusi Jelgavā uz stundām 4 :D
Braucot atpakaļ protams, ka skanēja Deftones-passenger, es nekādi nespēju bez šīs dziesmas, tā vienmēr asociēsies ar vasaras naktīm,braukšanu mašīnas priekšējā sēdēklī, tukšiem ceļiem, laimes sajūtu un mieru.
Svētdiena arī bija burvīga, beidzot noskatījos visas Vikingu sērijas, esmu tagad gan saskumusi, ka jāgaida līdz rudenim, bet bija ļoti labas sērijas, tā, ka patiešām jutu līdzi un beigās bija daudz wtf is happening right now.
Man ir prieks, ka Saulīte ir dzimis laimes krekliņā, jo tādā avārijā izdzīvot, pie tam bez lauztiem kauliem, var tikai kāds, kuram patiešām paveicies. Un man prieks, ka ar viņu viss kārtībā.
Pēdējā laikā visi vīrieši ir kā aptrakušas mušas, šāds uzmanības daudzums man nekad nav bijis, vienīgā problēma ir tajā, ka tie, kas mani interesē nav īpaši ieinteresēti manī, bet tie, kuriem interesēju es, man nav īsti interesanti. Bet varbūt tā arī ir labāk, neesmu pati gatava nekam nopietnam uz šo brīdi, un man pietiek ar maniem draugiem, kas man apkārt un pašai sevi, jo patiesībā ir tik neizsakāmi labi būt brīvai un pabūt vienatnē ar savām domām.
Pēc esošās situācijas un cilvēku attieksmes, liekas, ka jāņos droši vien cepšu šasliku uz balkona, kura man nav.
Braucot atpakaļ protams, ka skanēja Deftones-passenger, es nekādi nespēju bez šīs dziesmas, tā vienmēr asociēsies ar vasaras naktīm,braukšanu mašīnas priekšējā sēdēklī, tukšiem ceļiem, laimes sajūtu un mieru.
Svētdiena arī bija burvīga, beidzot noskatījos visas Vikingu sērijas, esmu tagad gan saskumusi, ka jāgaida līdz rudenim, bet bija ļoti labas sērijas, tā, ka patiešām jutu līdzi un beigās bija daudz wtf is happening right now.
Man ir prieks, ka Saulīte ir dzimis laimes krekliņā, jo tādā avārijā izdzīvot, pie tam bez lauztiem kauliem, var tikai kāds, kuram patiešām paveicies. Un man prieks, ka ar viņu viss kārtībā.
Pēdējā laikā visi vīrieši ir kā aptrakušas mušas, šāds uzmanības daudzums man nekad nav bijis, vienīgā problēma ir tajā, ka tie, kas mani interesē nav īpaši ieinteresēti manī, bet tie, kuriem interesēju es, man nav īsti interesanti. Bet varbūt tā arī ir labāk, neesmu pati gatava nekam nopietnam uz šo brīdi, un man pietiek ar maniem draugiem, kas man apkārt un pašai sevi, jo patiesībā ir tik neizsakāmi labi būt brīvai un pabūt vienatnē ar savām domām.
Pēc esošās situācijas un cilvēku attieksmes, liekas, ka jāņos droši vien cepšu šasliku uz balkona, kura man nav.
šobrīd injicēju:: Deftones-passenger
iedur sev