"šarmantā spīgana ar fantastisko smaidu"
Nezinu vai pie vainas ir pārlieku lielais kofeīna daudzums, vai viņa vēstules, bet šodien nespēju beigt smaidīt, acis spīdēja un laistījās, sirdī siltums un miera sajūta.Nekad neviens man nebija teicis/rakstījis tādas lietas, tik atklāti, tas arī man lika atvērt daļu no manas dvēseles, izstāstīt sajūtas, ko nebiju darījusi tik sen, vismaz ne vīriešu kārtas pārstāvim. Sajusties atkal kā pirmo reizi ejot uz randiņu, pirmo reizi skūpstoties, neveikli, nedroši, mulsot un nezinot ko un kā darīt,tas ir tik jocīgi, bet arī fantastiski.Ir tiešām tā, kā viņš saka, tas liekas tik mulsinoši, jo tajās sajūtās ir tik daudz naivuma, nesamaitītas un traģiskuma, sajūtas, kuras ir tik sen aizmirstas, ka tagad nezinu ko lai ar tām iesāk. Visam klāt viņš ir tik šarmants, inteliģents, pieklājīgs un galants, tādus vīriešus esmu sastapusi tikai dažas reizes dzīvē.