Note to self: ja es jūtos kaut kā ne tā, tad jākontaktējas ar interesantiem cilvēkiem, kaut vai virtuāli.
šodienas garastāvokli mainīja jautājums- kas ir trakākais ko es esmu darījusi.ilgi nevarēju izdomāt atbildi, un tad atcerējos par to reizi, kad bijām Skolas papīrfabrikā, kad tā jau bija slēgta, rāpjoties pāri ķieģeļu sienai, un staigājot pa turieni ar medicīnai paredzētajiem cimdiem, respiratoru un pamatīgu koka gabalu rokā, viss tikai tādēļ, ka tur dzīvoja agresīvi bezpajumtnieki, kuriem ļoti nepatika, ja kāds ielaužas viņu teritorijā.Un man joprojām liekas, ka ja viņi mūs redzētu, nobītos viņi nevis mēs :D
Ak, atmiņas, atmiņas...tagad visu vakaru manī paliks tā sentimetālā sajūta pēc vasaras gaisa, piedzīvojumiem un adrenalīna..
daži cilvēki mēdz būt brīnišķīgi sarunas biedri, žēl, ka dzīvē tik daudz interesantu cilvēku neesmu sastapusi...