Šonakt man bija dīvains sapnis.
Sapņoju, ka stāvu pie altāra un taisos precēties ar savu bijušo puisi. Bet priecīgo sajūtu vietā, kādām būtu jābūt kāzu laikā, mani pārņēma šausmīgs riebums un nepatika, un vienīgā doma galvā bija, ka es būšu precēta, un tas nozīmē, ka nekad nespēšu būt kopā ar vienīgo cilvēku, ko jebkad esmu vēlējusies sev blakus - ar manu tagadējo draugu.Sajūta, ka man nav citas izvēles, kā tikai kāzas ar kādu, ko nemīlu un viss mūžs būs jāpavada tā, nelaimīgai līdz sirds dziļumiem.
Pamodos nakts vidū, pārbijusies, jo sapnis likās tik reāls, bet tad paskatījos sev blakus, un sapratu, ka tas bija tikai sapnis, un, ka esmu kopā ar to cilvēku ar kuru vēlos būt, un, ka nu nekas vairs nevar to mainīt....