pudele vīna, sveces, gabals meža ar mākslīgo sniegu, filma - un man šonakt ir tāda īpaša svētku sajūta.
Apziņas stāvoklis: almost happy
Trokšņi galvā: IAMX
Izteikties
Codeine champagne
the way out is through
20 December 2012 @ 03:21 am
16 December 2012 @ 11:11 am
tehnika
pasūtīju sev uz svētkiem jaunu audiosistēmu, pirmdien, cerams, varēšu iet pakaļ. savādāk, kopš vecā noplīsa, visu laiku jāaizņemas no blakus istabas. bet tas nekam neder, vajag savu.
it kā jau nauda jātaupa, bet bez fona mūzikas arī nevar. tā čerkstošā skaņa, ko izdala laptops, galīgi neskaitās. tikpat labi es varētu dziedāt pati.
15 December 2012 @ 10:47 pm
sestdienai jā
izskatās, ka neviens neko, tāpēc man ir filma, daudz maizīšu ar zivju un ikru produktiem, tuncis eļļā un Radler greipfrūts.
the party has begun.
15 December 2012 @ 11:40 am
bet vispār
man neskauž, ka jūs esat laimīgi.
man skauž, ka jūs mākat būt laimīgi.
man neskauž, ka jūs esat laimīgi.
man skauž, ka jūs mākat būt laimīgi.
15 December 2012 @ 11:18 am
arī
es jau četras reizes mēģinu kaut ko uzrakstīt, bet viss beidzas ar ''select all - delete''.
uzrakstīt, nodzēst, uzrakstīt, nodzēst, uzrakstīt, nodzēst.
gribās kaut ko pateikt, bet nav.
viss mazsvarīgs.
13 December 2012 @ 02:30 pm
šodien esmu krople
12 December 2012 @ 06:20 pm
#
08 December 2012 @ 11:45 am
mazliet nekā
ha ha kolēģe paspēja saslimt pirms manis, te tev nu bija mana laiskā sestdiena. nu neko, atsaucībai arī jābūt. vajag karmai kādu plus punktiņu arī.
es šodien esmu jauks cilvēks... līdz kaut kas nenokaitinās.
kamēr laiks skrien, tikmēr..
toties tikko pagājušajā naktī man beidzot patika Kaņepes centrs.. nu iztrakoties arī vajag. kādreiz. uz rīta pusi sarunas par politiku, netaloniem, izglītibas sistēmu, vilcieniem, dzīvokļu īres pieredzi un lietām, kas virza tavu dzīvi. bet darbā dienu glābs mandarīni, kola un internets.
pa radio skan ''snow is falling all around me'', mana bērnības Z-svētku dziesma. dīvaini, bet vienmēr kaut kādas priecīgas atmiņas ar viņu saistās. heh.
izgāju uzsmēķēt un ārā viss tik balts, tik balts, ka gandrīz vai skaisti. bet tik un tā
man nepatīk ziema.
Apziņas stāvoklis: it kā jā, it kā nē
06 December 2012 @ 06:12 pm
my december
diemžēl tik ļoti svarīgo un visu gaidīto ''pasaules galu'' es varēšu sagaidīt darbā. žēl, ka it's all bullshit un huiņa, tā prasās kaut ko neikdienišķu, ārpus ierastajiem rāmjiem, satricinājumu. tādā plašākā mērogā. savādāk viss jau līdz riebumam vienmuļš. ehh. enīvei pēc JG būs šādas tādas pārmaiņas.
bet 22, 23, 24 man ir brīvas un tas nozīmē, ka gada visjaukāko vakaru pavadīšu pilsētā ar kad es pēdējoreiz tur biju? jūlija beigās, vai? neatceros.. neesmu turienes patriote nekāda, bet reizēm kaut kas ļoti aicina. kaut vai vienkārši vakarā pastaigāties pa pelēki mitrajām ielām, aiziet līdz jūrai un ieelpot vēju. nezinu. tā vienkārši ir. gribās paņemt nedēļu brīvu un tā vienkārši nodzīvot tur, starp bruģi, jūru, kaijām un klusumu.
šogad mēs ar māti dzīvosim virtuvē, cepsim un vēlreiz cepsim visādu tradicionālo figņu, ko tāpat apēdīsim tikai mēs trīs. un ome, bet viņa nestaigā un tāpat daudz neēd. pēc tam es apkraušos ar ēdamā kalniem un braukšu atpakaļ strādāt. 25/26 vakars paies Rīgas mājās ar dafiga svecēm, karstvīnu, kaķi un mierīgām filmām. vot plāns.
es gribu, lai tā sajūta nepazūd. šogad gribu viņu paturēt. ar piparkūkām un mandarīniem, ar vai bez tēva televīzijas fona. šogad tas viss būs vienkārši jauki.
un tagad visas salkanās jūtas noplok, jo pirms svētkiem notiek kaut kāds šizo pasaules gala afterpārtijs Valkā (kur, bļeģ, tas vispār atrodas..nu ok, been there few times caurbraucot). hz vai braukšu..ja nē, tad 22 agrākajā rītā pa taisno prom uz V-pilsētu.
ajj, dzīvos redzēs. man tikai gribējās ko uzrakstīt. darbā garlaicīgi.
Trokšņi galvā: random ziemassvētku dziesmas/darba radio