hah 5diena laikam beidzot būs kā 5diena. tikai ciest nevaru tās hipstervietas.

tik pēkšņi nobira kokiem pēdējās lapas
tik vien kā rūsgans paklājs uz pelēkas zemes
un smaržo pēc nāves
tik vien kā uzpūst miglu saltiem pirkstiem
un dienasgaisma tik auksta
tik pēkšņi izgaisa pēdējās krāsas
tik vien kā mirklis notverts fotogrāfijā
un novembra nostaļģija.

kaitina, ja kāds atsūta sms ar tekstu baigi vajag parunāt un pēc tam neatbild/neceļ klausuli. nu bāc, ja jau tas ir tik baigi, tad, lūdzu, paskaidro ātrāk, lai man nav jāzīlē, kas gan pēkšņi noticis. un vēl es vienmēr ceru, ka tās nav kaut kādas attiecību problēmas. I'm forever alone by my own choice, don't ask me.

notverts novembra nostaļģijā es esmu kā sasalis taurenis starp pēdējām mārtiņrozēm un vēliem vīnogu ķekariem. dārzs smaržo pēc kritušām lapām un miglas, rasa pārvēršas ledū un pēkšņi paliek tā mazliet skumji.

jūs pat nespējat iedomāties cik ļoti es gribu izrauties no Rīgas uz pāris dienām.