eh, telefons izdarīja pašnāvību, noslīkstot sulas glāzē, naudas jaunam īsti nav, bet jāpērk vien būs. un īre, īre. kāpēc miljoni nevarētu tā vienkārši krist no gaisa. visiem taču būtu prieks, ne?
labi, sīkums. bet šā vai tā nekas labs nenotiek. ha.
es kaut ko gaidu. skaitu dienas pretī kaut kam nezināmam. un kamēr es gaidu hujviņzin ko, pasaule lēnām griežas pretī pavasarim.
skan mūzika no psihopātu mapes, rudens pirms gada. atmiņas, atmiņas. bija laiks, kad uz visu bija pajāt un svarīgs bija tikai mirklis. īsts vai neīsts, tam nebija pilnīgi nekādas nozīmes.
Apziņas stāvoklis: .
Trokšņi galvā: Emil Bulls - Quiet Night, Emalkay un citi brīnumi
Izteikties