Previous | Atcerēties | Next
 
anonīmā egoiste ([info]synth) wrote on February 21st, 2012 at 12:10 am
nenoteiksme
eh, telefons izdarīja pašnāvību, noslīkstot sulas glāzē, naudas jaunam īsti nav, bet jāpērk vien būs. un īre, īre. kāpēc miljoni nevarētu tā vienkārši krist no gaisa. visiem taču būtu prieks, ne?
labi, sīkums. bet šā vai tā nekas labs nenotiek. ha.
es kaut ko gaidu. skaitu dienas pretī kaut kam nezināmam. un kamēr es gaidu hujviņzin ko, pasaule lēnām griežas pretī pavasarim.

skan mūzika no psihopātu mapes, rudens pirms gada. atmiņas, atmiņas. bija laiks, kad uz visu bija pajāt un svarīgs bija tikai mirklis. īsts vai neīsts, tam nebija pilnīgi nekādas nozīmes.
Tags:
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: