pirmo reizi pa nu jau ļoti ilgiem laikiem biju paskriet. apņēmība bija liela, jo ārā bija gan vējš, gan lietus, gan austiņas atstāju mājās (jo paranoja svešā vietā skriet, visas maņas vajag pie dzīvības), bet tomēr devos.

drīz būs gads, kopš dzīvojos ar šo garmin pulksteni un tikai iepriekšējā nedēļā sāku sīkāk pētīt visādas funkcijas tieši no mājas lapas. aizrakos tik tālu, ka atradu plānu (ne garmin coach, tie man nepatīk), kā lēnītēm gatavoties, lai noskrietu 10k. pieliku šo pie kalendāra un šodien smuki pie skriešanas aktivitātes man piedāvāja izpildīt vingrojumu sēriju.

kādreiz varēju noskriet 10k lēnā tempā bez milzu piepūles, bet tas bija sen, kad pasaule likās droša, jo biju Jelgavā, kad pasaule bija gaiša, jo bija vasara un kad skriet bija vieglāk, jo darīju to regulāri. tagad esmu Somijā, kur ielas ir nezināmas un bail apmaldīties, ārā sāk satumst jau trijos un pēdējo reizi esmu skrējusi kaut kad pavasarī. it kā sīkums, bet jūtos paveikusi kaut ko lielu.