pēc nedēļas jāatbrīvo dzīvoklis, bet mantas vēl stāv, kur stāvējušas; nesalocītas kastes istabas stūrī. vēl jau ir laiks, jā.

gribētu teikt, ka visas pārmaiņas uztveru mierīgi, uz brīdi pat biju sevi par to pārliecinājusi, likās - tik viegli tāpēc, ka, kamēr viss vēl uz vietas, neliekas, ka tas pa īstam, bet, nē, patiesībā es savu stresu apēdu un nedēļas nogalēs brīnos par skaitļiem, ko rāda svari.

tā vispārīgi negribas neko - ne darbu, ne mājas, ne seriālus, ne krāmēt mantas, pat ēst ne, tikai gulēt ilgi un pamosties, kad būs labāk.