mēģinu darbā noorganizēt kaut kāda veida mācīšanās grupu, kur kopā sanāk doktoranti un strādā katrs pie savas disertācijas vai kā cita ar doktorantūru saistīta. pirmajā reizē strādājām divatā, otrajā reizē, izskatās, būsim vismaz trīs, un pie sevis tikai smaidu par to, ka uzrunātie kolēģi skaidro, kāpēc netiek - saprotu, ka visādi gadās, un vienmēr būs kāds, kas netiks, taču tas, par ko priecājos - man der arī situācija, kad pievienojas tikai viens cilvēks, jo tas nozīmē, ka man tik un tā nāksies strādāt. palīdzot citiem, palīdzu sev vai arī, palīdzot sev, palīdzu citiem? nav svarīgi laikam; svarīgi ir, ka piespiežu sevi darīt kaut ko produktīvu disertācijas virzienā.