pirmā diena šajā mācību gadā ar skolēniem pagāja gandrīz bez aizķeršanās (pusi garā starpbrīža ķiķināju par pašas pieļauto drukas kļūdu, rakstot uzdevuma tekstu. kā tieši man izdevās no vārda 'šķēlums' izlaist otro un trešo burtu, joprojām nesaprotu), un gala rezultāts bija smaids sejā darba dienas beigās. divi divpadsmito klašu skolēni neatkarīgi viens no otra pienāca pēc stundas un izteica vēlmi ar mani parunāties par karjeras iespējām, studējot matemātiku, kā arī dzirdēt manu viedokli par studijām kā tādām. viens no šiem diviem skolēniem bija puisis, kas par matemātikas studijām bija ieminējies jau iepriekšējā mācību gadā, un šobrīd priecē, ka šis variants joprojām tiek apsvērts. interesanti ir tas, ka šie skolēni nebija no matemātikas klases, bet gan no klases, kurā matemātikas stundu skaits ir mazākais pieļaujamais.
Tags: math
|