tad nu tā, zemes man vairs nav, taču ir vairāk naudas kontā. šovakar dzeru Leffe un morāli nobriestu tam, ka nākošnedēļ atsākas darbs skolā. vēl visiem pagājušās (šīs, šīs taču) nedēļas notikumiem pa vidu paspēju pateikt kolēģim, ka to, kas mums bija (manā galvā ne gluži attiecības tomēr), nevēlos un pietiek, ja esam draugi un nekas vairāk. varētu gadīties, ka viņam ienāks prātā sarunāt kādas riebeklības (jo, protams, es vienmēr vispirms domāju, ka cilvēki ir nelieši), jo līdz šim viņš projekta vadītājam visādi mani esot cildinājis. laiks rādīs.