šodien notika skolas formālā "paldies teikšana" skolēniem, vecākiem un skolotājiem par skolēnu sasniegumiem olimpiādēs, konkursos un arī zpd.(rīt tas pats notiks pilsētas mērogā, skaitās pieņemšana pie mēra, khmmm.) piefiksēju, ka tad, kad izsauca "manējos", sejā parādījās lepns smaids un prieks bija neviltots, kaut gan viss jau kādu laiku kā beidzies. neviena diplomu kaudzīte no visām institūcijām (sākot ar skolas administrācijas pateicības rakstu un beidzot ar visc atzinību) nerada tik lielu prieku kā 40 minūtes nākošajā nedēļā pēc valsts aizstāvēšanās, kad trīs puiši, kuru darbi tika izvirzīti uz valsti, manā brīvajā stundā atnāca ar kūku (un šķīvjiem, dakšām, pat nazis bija ffs!), lai pateiktu paldies par zpd vadīšanu. sēdējām, ēdām kūku un runājāmies, tas bija jauki. tikpat jauki kā tas, ka šodien viens no šiem pašiem jauniešiem izteicās, ka ar šī brīža skatu uz nākotni nopietni domā par studijām fizmatos.

Tags: math, ped