ja neskaita to, ka esmu apslimusi, šī ir pirmā diena pēdējā laikā, kad vakarā jūtos labi. jā, dārzenis, jo galva kā piebāzta ar vati, šķaudu un katru reizi pēc tam nolamājos (interesants reflekss, starpcitu; pamanīju jau iepriekšējā saaukstēšanās reizē. darbā gan nostrādā filtrs un lamāšanās ir citiem nedzirdama), garšu ēdienam piedomāju klāt, bet - nav skumju un tas ir pozitīvi.

nākošās nedēļas beigās jāparunājas LU konferencē. šoreiz satraukuma nav, kaut gan redzēs, kā būs, kad pienāks attiecīgā diena. paskatījos sekcijas laiku - principā, vakars. ir aizdomas, ka bez runātājiem un sekcijas vadītāja tur būs vien 1-2 profesori (labākajā gadījumā arī iepriekšējā projekta vadītājs un kāds no jaunā projekta fiziķu cilvēkiem) un tikpat maģistranti, kuriem tas kaut kāda priekšmeta ietvaros būs uzlikts par obligātu pasākumu.