Simon, kad tev būs kāds koncerts? -nezinu. -a 15. vai 16. datumā derēs? -ja nu kas nederees pateikshu.

itkā es būtu baigi aizņemtais un visi to vien gaidītu kā pieņemt mani darbā, kurā es strādāju dienu un nakti bez atpūtas un vienīgās brīvdienas ir tādas, kurās man kā žīdam ticība ne4ļauj koncertēt, pat masturbēt, ja jehovs redzēs, iečurās acīs un padzīs no jūdu jūga. tad, būdams izmests no jūdaisma ar nāves zvērestu man paliek aizliegts spēlēt tradicionālās un reliģiskās žīdu dziesmas un velns uz mani būdams apvainojies jau sen, neļauj vairs spēlēt izraēlas eirovīzijas pidaru meistardarbus. varētu galu galā koncertēt, lai tas dievs čurā acīs un velns skatās ar baudu, kad kakāju, bet sensens žīdu zvērests, kas tais laikos spēkā likts, kas vecās derības pirmajās desmit lapās lasāms, kad par žīdu nolēmu es kļūt (kaut ar varu, tomēr izvēlējos apgraizīt, tad kad mani vardarbīgi turot dieva kalpi, turot dunci pusicentimetru prom no mana pimpja, deva brīvu gribu izšķirties: varam šķirties, tikai peni amputēs un neatdos, jo atraidīju vienu vienīgo un īsto dievu. Izvēlējos otro shēmu, kļūstu es par žīdu,pieņemu es jehovu ar visām iespējamajām no tā momentā spēkā stājošajām sekām. beigu beigās slavinot es ticības brīvību tieku cauri, lūdzot piedošanu par to, ka neapgraizīts pimpis manā žīdu palagā ir slēpies, kamēr lūdzos, rabīnonkuls paspēj atnākt nosūkt manas svētās asinspiles, tās kas tek no gandrīz peņa paša gala. Vēlāk uzzināju, inficēts tai brīdī tiku, sex trans komplekts, rabīntētiņš nav pie vainas, nu jau kādu laiku pirms jāsvēta (jānosūc vai jāpasūkā svaiga apgriezšanas brūce) bij kā vienmēr 8 dienas jaunie svaigie mazie žīdelēni, tikai šoreiz māte jau bij nosista ar akmeņiem, jo bez vīra grūta un pat esot iekšā viņai neapgraizīti, runā, ka pat melnu vīru stingrie krāni. Inficējās, dieva dusmu juta, bērni dzima arī slimi, un sodību, dieva lāstu, gonoreju un arī (bet ne tikai) sifilisu savā mutē rabīns Yošašs iestreba. Kopš tā brīža visi mazie žīdulīši tika svētīti ar to, ko radītājs bij radījis septītajā dienā, ne jau atpūties kā nākās, bet ar vecām slimām prostitūtām, harpijām un krastā izskalotām nārām. Un ciešu vēljovairāk, aizliegums man tautasdziesmas par šiem graujošajiem dieva darbiem spēlēt koncertos un ielās. Tikai dažreiz atejā, kad kakāju, velns pavisam nedaudz apžēlojās un pavēl lai es svilpotu. Jau ilgi visi bērni astotajā dienā paliek sexuāli transmisīvi slimi, bet noslēpums ir tas, kā gan šimons, otrs rabīntētiņš saka, saka, šitās mauku kaites paātrina viņam tuvojošo galu. Es domāju, ka Šimons prosta bija pediņš, arī otrs rabīns uz vecumu ir kļuvis nu pavisam zils. Kamēr neskatoties uz to, ka arī mani moka svētdien radītāja uzlasītās sērgas. Glāba tas, ka tautasdziesmas par šīm tēmām ausis glaudīja un sajūta kā heroīnu durtu vēnā. Bet tā kā nodziedāju vienu dziesmu nepareizā žīdu kalendāra dienā, tagad esmu mūžam nepieejams koncertiem, esmu pārstrādājies bēdās un bieži sēžu atejā un izliekos, ka diršu, ievēroju, velnam vairāk patīk skatīties uz manu dirsu un pavēlēt man svilpot. Es izrādās, ka priecēju to nelabo tik asi,ka šis man uzdāvina stabulīti. Es neko nejautāju, visu tāpat zinu. Neatceros vai to izlasīju kādā grāmatā vai pareģoju svilpdams asiņainām lūpām atejā. Bet laiks ir nācis,atnācis jau, kad ļaudis taujā, kad man būšot vēl kāds koncerts, atbilde jau kopš mani atraidīja jūdaisms un dievs tik ļoti sāka mani nīst, ka vairs nečurāja prostitūtām sejās, beidzot apnika un izklaidējās jehovs jaunā stilā, katru reizi, kad es kautkur tiku uzcienāts ar heroīnu vai pat tajos ļoti ļoti gadījumos retajos, kad nācās pirkt, dievs salauza man visu sirdi un vēl citas sirdis, kuras mazliet apdrupušas nēsāju sev somā jau kopš tīņu laikiem. Jehovs darīja to viegli, katru reizi, kad es laidu mīļo heroīnu vēnā, izrādījās nelaižu necik, es laižu urīnu un katru reizi jūtu mutē dieva čuru neciešamo garšu, un pat ja izdomāju darīt kautko citu, teiksim ielaist koku vai pat ātrumu,tas dievs, kas visu torā aprakstīto laika jūru pavisam prasti mierināja savu radītāja tieksmi ienīst sevi, ienīst par to kā pavadīja pirmo nedēļu un pat nīstot visu to ko radīja. dievs tomēr kaitēja vien grēciniekiem apčurājot seju. Ir pienācis laiks, kad kāds sens fans, kurš nekad nezināja to, ka katru dienu visā pasaulē ir rabīni, kas inficē apgraizītos,pirmstam nevainīgos bērnus aplipina tos un bieži tieši infekcijas bērnus drīz vien iznīcina, nogalējot protams. Mans pirmais fans pats pirmais Sergejs, kurš visvairāk dzīvē mīlēja eklērus, bij kārtējais, kurš atkal pajautāja:"Eu, Simon, kad tev būs nākamais koncerts?" un arī "Klau, vai Simons nav ebreju vārds". Es zināju, ko teikt:"Sergej, mans pēdējais šai saulē koncerts būs pavisam drīz. Starpcitu, tev nav nedaudz heroīna?", Sergejs pasmaidīja savu bezzobaino smaidu: "Vecais, nedaudz nav, ir daudz", labi, zināju, ka jehovs neko jauno nebūs izdomājis, gaida, kamēr laidīšu pa vēnu, lai atkal manī laistu heroīna vietā savu čuru. Stulbi, es zinu, un iešņaucu daudz H, ha ha haa, negaidīts gājiens. Ņemu velna mīlestībā dāvināto stabuli un sāku koncertu, pirmā dziesma ir tā, kuru pirms pāris gadiem eirovīzijā triumfiāli dziedāja kāds kleitā tērpies bārdains džentlmenis no tieši eiropā esošās turcijas, sekojot dažiem ļoti ziliem hitiem, no radītāja dzimtenes Izraēlas, kas pašā eiropas sirdī atrodoties izcīnija graujošu uzvaru Eirovīzijā pagājušogad. Mans koncerts pieņēmās dinamikā, ātrumā un ritmā, kopā arī skaļumā. Vella stabule izrādijās pavisam jauks un piemērots instruments uz kura spēlēt arī svētās Izraēļu, vecās derības un citas žīdu tautas bēdu izmisuma dainas. Mans koncerts spēlēja tik skaistas notis, kuras savdabīgā veidā vilināja visus inficētos bērnus, visus arī nomirušos un es pamanīju,ka esmu pāns, tik nesapratu, kapēc tieši šos un tikai šos mazos jūdaisma redzamākos upurus es virpuļos aiz sevis tālāk koncertējot velku.Sergejs aplaudēja kliiedzot skaļi:"Koncert zajebis, sigraj ka Coja a?!" Tik ļoti ļauni necilvēki ir rabīni, bet ne tikai sergejs, arī tu, ja iespējams šo sūdu lasi, bet visdrīzāk nerubī, ka balstos es uz notikumiem patiesiem. Tas vēl būtu teikts par maz, nav papīra tik daudz uz zemes, lai pierakstītu visus dievticīgo slimos grēkus. Tapēc turpinu savu superkoncertu ar stabulītes rokenrola solo un turpinājumā - Kazāru tautasdziesmas, sākot no jaunākās un turpinot ar arvien senākām sāgām un simfonijām. Es dodos stabulēdams uz dienvidiem vai austrumiem, tik lielā dancī tuksnesī es triecu, ka nezinu ko nevaru zināt. Man pakaļ pāna riņķa dejā nu nāk visi aškenazi žīdi, katra vēsturiskā oda sauc Kaspārovu, tad Karpovu, visbeidzot koncerts atbalsojās Rīgā, šis exodus sauc arī Mihaelu Tālu, arī Dzintaru, kas esot Limp Bizkit skrečotājs,no Latvijas, bet tomēr ne pavisam. Visa milzumlielā tautas jezga izbradā kādam tomātus, citiem redīsus un jau Āfrikā, banānus un ananāsus un aiziet pāna stabulītes virzienā. Palestīnā tiek pielietoti visi uzkrātie ieroči, bērnu strēlnieku un bazukistu leģions cītīgi cīnās ar smago STS piebeigtajiem zīdaiņiem, dievs nemaz nav pamanījis un infekcijas sprāgstošu gaļas daļiņu veidā izplatās un smagi nomoka Palestīniešus. Tik daudz sāpju vienā koncertā vēl nav reģistrēts, nejokoju, bet arī šis koncerts netiek skaitīts, jo ir aizliegts. Tikai rabīni, kas uzskatā, ka dieva vietā atpūšās, jo vienā svētdienā ne tuvu nevar atslābt pietiekamā atpūtā, un slēpjās atejā, kautgan rabīniem nepatīk, kā jāsvilpo pret savu gribu, jāsvilpo jo pavēl, tie dzird, kā skan mans koncerts. Bet svilpošana saskarās ar stabulējumiem no senās Kazārijas himnām, rezultātā rodas akordi, kas atšķir frekvences,tās skaļas skaņas,šis diapazons rada zemē lielas brūces. Rabīns Šimons, būdams sausajā tualetē, atcerējās filmu "Šindlera saraksts", un tikai tapēc, ka no izredzētās tautas, stulbs viņš, rabīns Šimons nesaprot, ka tā ir propoganda, spēlfilma un fikcija un filma nav balstīta uz patiesiem notikumiem. Lai vai kā, visi jūs, kas ticat Holovudas propogandai šai kā vēsturiskām liecībām un vēstures grāmatām, kurās nekad neesat ieskatījušies. Kurš gan neatceras ainas, kur slēpjoties no ļaunajiem vācu karavīriem, žīdi slēpjas kur nu kurais, un bērni slēpjas sausās tualetes ne tik sausajā apakšdaļā. Šimons domā glābties, ielec sūdu piepildītā izrakumā podā. Pirms noslīkst un mirst, pēdējais, ko ļaunuma priesteris dzird ir Sergeja novērojums, šis stāsta, ka strukturālā ziņā sausā tualete precīzi atdarina Sergeja dzīves jēgu - Eklēru. Jehovs dehidrējies no tā cik bieži vajadzēja urinēt un pārvērst manas iekšas dieva zeltainajā čurā. Tāds vājums radītājam uznācis, ka velns viņam pavēlēja svilpot un šis svilpo. Rabīni vairs nesvilpo. Brīdī, kad es koncertējot atskaņoju Kazāru dziesmu, kas sacerēta pirms kazārijas ķēniņš pieņēma jūdaismu un pasludināja šos nevienu semīta asinslāsi nenesošos Kazārus par žīdiem. Es, Simons, jā žīdu vārds, apgraizīts un inficēts, un vairāk nekā jebkas - urīns, pāna dejā, ar stabuli kā mega putekļusūcēju, ebrejus kā putekļus caur etiopiju uz Dienvidāfrikas republikas džungļiem aizvedu, kad beidzās manu aizliegto dziesmu saraksts un visa izraēla sēkla (un pārējie 80-98% aškenazi žīdi) aplaudē un kliedz bez prāta:"Atkārtot, atkārtot". Bet man vairs nav ko atkārtot, es saku serjogam:'Uvidjimse. Poka!' Un mani vairs neinteresē, ko domās visi krievijas šahisti, kas atapsies (ja vispār) bezizejā. un visi pārējie pretdabiskie notikumi par kuriem man vairs nav spēka pastāstīt. Exodus ir noticis, lai jūs redzat, lai pamanat, lai ieslēdziet youtube un uzrakstat Jew World Order un noskatieties. Es esmu pāns un arī mozus,šķeļu okeānu un izpildu nelielu variāciju par tēmu sibemola minorā. Es vai nu noslīku, vai aizgāju dzīvot kā paša dižākā koncerta nospēlētājs zem ūdens, kur ne vells, ne rabīns ne jobanais jehovs mani vairs neizmantos sexuāli un varbūt es satikšu kādu zem ūdens dzīvot aizgājušu šamani, kurš man veiks apgriezto apgraizīšanu, atgraizīšanu, priekšādiņas ataugšanu un es draudzēšos ar tām nārām, kuras okeāns nav izskalojis, bet kuras tam tīk un tiks arī man. Vai nu tā, vai nu nekā.