reiz kaadaa prieka un ceriibu pamestaa valstii, taas pilniigi bezjeedziigajaa nacionaalaas gvardes legjionaa dieneeja zaldaats (roberts), kuram bija praats. tas bija vinja lielaakais nosleepums. ja godiigi, tas bija laasts. vinja domu algoritmu manifestaacijaam apkaarteejaa videe nebija nedz pielietojuma, pat ne apstiprinaajuma. zinaams, ka praatiigam cilveekam ir vienaldziigas apkaarteejo domas par vinja gariigo staavokli, kaa arii zinaams tas, ka shis notikums ir tikai paarpalikums...
kopsh beerniibas jau zinu (kautgan empiiriskaa celjaa noskaidrojaas, ka ir legjitiims iemesls dzershanai sveetdienaas), ka tas nemaz nenotiek, jo man jau buutu jaabuut mirusham un cietumaa un psihenee un pat trenninjbikshu valkaataaju gadskaarteejaa nometnee, to zinaadams es izveeleejos celju iisto, izveeleejos to, kas sola saiisinaat formalitaates, kas ir jaanokaarto pirms naaves. Izraadaas, ir jaanovelk man tikai dreebes, ahh, jaa, ne tikai man, arii tev, vai arii katram sev, nianses ir aizejoshaas esiibas saals, par shaadu dziivesveidu masu programmaa ir teikts, ka kljuushu baals, bezzobains un sauss kaa saulee pussakaltis maals. Alkohols nepadara cilveekus stulbus, tas gluzhi vienkaarshi izgjeerbj centraalaas nervu sisteemas sabiedriibu, un visu kaartu,rasu un mentaalo orientaaciju paarstaavji tajaa,kaa jau taisni skoloti un piekljaajiigi radiijumi kailuma izraisiitaa kauna vajaati zaudee jebkaadu speeju un motivaaciju turpinaat ierastaas gaitas (iznjemot tos, kam nebija dreebes jau pashaa saakumaa(un tie ir tie, pie kaa jums vajadzeetu griezties,kad nomoka jautaajums: "kaa dievs kungs radiija pasauli?"))...
juus (vai iespējams, ka jūsu radi un draugi, pat uzraugi) pirmajā brīdī pretosies domai par to, ka šis viss nav vienīgi hipotētisks momentuzņēmums, tas izrādās ir konkrēts lēmums, tas ir īpašs militārais uzdevums. šovakar var arī nebūt citas iespējas, cita piemērota brīža, tā kunga laikasprīža, tādēļ roberts tiek nekavējoties, lai neteiktu tik ļoti rupji, autoritatīva spiediena stiprā, bet nepatīkami sasvīdušā pirksta bakstīšanas rezultātā, projām dzīts no savas valsts (Prieka un cerību pamestās Republikas (valsts noslēpums ar daļēji veiksmīgiem rezultātiem jau gadsimtiem slēpj faktu, ka sho valsti ir pametušas arī pašas pēdējās saprāta(arī neprāta un ārprāta,mūžiem krāta) paliekas))). Roberts nekavējoties devās ceļā, kā jau zaldāts,kam par lielu lielu brīnumu bij' prāts, viņš saprata - (kas gan palicis mums tad, kad zaudēts gods(šajā gadījumā pats emigrē))vienīgā iespēja glābt visu palikušo glābjamo un novērst beigas ir atrast tos, kas atcerās un piedzīvoja sākumu (varbūt arī inscinēja(varbūt vispār tikai dirš)) - ko tad dieviņš tādu darīja (un ar ko?) ka sākās pasaulīte? ak šī mīļā mazā pelīte, kas pārvērtās par lielu treknu salijušu žurku. roberts dilemmā: "ja veel buutu taada, ietu es uz durku, neiroleptikas paradīzē iekapsulēt mani bez nekādām morālajām paģirām jums lūdzu ceļos krītot rīt jau". Uzdevuma izpildi es tomēr uztveru kā renesanses bildi - dabiski, ka spriedzē uzvar zaldāts ne jau prāts un būs jādara kā pavēlēts...
militārā misija ir vienkārša, kamēr kristaps vēl nav atjēdzies un ir vēl pilns ar šņabi piestrebies, ir iespēja (neteiksim, ka reta, bet īpaša ar to, ka pēdējā, pirms robja mīļo dzimteni ir pametis vēl arī gods) ir jāuzmeklē kāds, kas kails šī kauna paralīzē nonākušā prāta dzīlēs sēdējis ir ilgāk nekā jebkurš cits, kas, pat ja visi kailo vārdi izrādītos meli, savas existences trūkuma rezultātā nekad nespēs uz to norādīt. nu tad hei, es negribu pieņemt šo pasauli (ja iznāks tā, ka tas ir kautkas vairāk nekā vārds), es negribu nepieņemt šo pasauli. tieši tad, kad šķita gandrīz metri 100 ir atlikuši, kamēr varēs vīrus kailos pašus pirmos viedos skatīt viņu krunkām rotātajos vaigos, modās griba, ievas piektā transplantētā riba. un ja godīgi pat nebij' obligāti alkohola imūnajiem vecajiem tik tuvu pienākt klāt, lai visas pazīmes, kas ož pēc līmes, piespieda man noprast beidzās rīmes ...