Skatoties 1984 atkal atcereejos, ka shovakar kafejniicaa "Gauja" (vai preciizaak pie taas) mani saaka zhnjaugt mans ilggadeejs pazinja (par draugu gan vairs negribeetos saukt) Edgars, iemesls - alkahola gljuki, deemoniem visvieglaak ieliist piedzeerushu cilveeku galvaas, tur nav nekaadas barjeras. Tagad varu teikt, ka mees ar grupasbiedriem arii kopaa kaujamies, yo! Turpinaajaas ar to, ka negribot iet prom un beigt meegjinaat mani vai ljeshiju zhnjaugt, naacaas vinjam uzbrukt, kameer vinjsh Ljeshijam koda kaajaa, es vinjam speeru pa pautiem, peectam notika traks skreejiens cauri kafejniicai, kura rezultaataa Edgaram mutee palika manu matu kushkjis un mana cepure. Vinjsh izraava matu kushkji arii Zlatai un meegjinaaja arii Baibai, cuukulis, kautkur pa vidu gadiijaas arii piedzeeries Vanderaraajs, kas arii bija izraadaas deemonu savaldiishanas frakcijaa (kautgan pats bija paarnjemts spirta smieklu murgu disasociaacijas deemonu), kad edgaru jau tureeja puse no baara gauja apmekleetaajiem, vinjsh zheelaam aciim (paarsistu pieri nedaudz un netiiru krekli) teica: "Simon, kapeec tu man uzbruki, mees tachu kopaa kuriijaam..." neizpratnee, vinsjh bija vieniigais, kursh nesaprata, kas notika "Lai dziivo rozhi..."

balle saaksies un beigsies,
buus beigta balle, buus pohas, kas taalaak?
taalaak prieks un deja,
jobanaa dzeja.