Nesen "atrastu vērtslietu" ieķīlāšanas biroju tumšajos pagrabos bija pēdējā vieta, kur par pārmērīgām samaksām esi spējīgs uz kaut īsu brīdi justies kā cilvēks,interneta trūkums tipiskam 'random-infromācijas' džankijam rada smagu abstinences sindromu, daudzi bagāti noziedznieki lauza savas galvas par pagātnes kļūdām- Heroīna kontrobandu un izplatīšanu, gadiem svīstot vaiga sviedros karā ar autoritātēm- oficiālām, kriminālām un reliģiskām (kautkas jau tomēr ir korānā tāds, kas ļauj musulmaņiem vēsu prātu tirgot heroīnu,jihad) Pārdroši vīri (pārsvarā) riskējot visu varonīgā patosā un vienmērīgā drošā pat mātišķā rūpībā piegādājot ikdienas kilogramus pilsētas izsalkušajām, aukstajām un trīsošajām vēnām,uz ielas atkal nonāk vielas, piepilda šīs mirušās zemes zāles stiebriņus, kas stoiciskā priekā uzvar asfaltu, kas atgādina sajūtas ādā, kuru penetrē ar vismaz 40 reizes lietotu 1 ml insulīna šprici, kam pie tam vēl salocījās adata, ietriecoties koka durvīs, kad kautkāds resnais briļļainais stukačš nāca tajā atejā dirst. Tā vieta ir svētnīca, katram narikam, tur notiek mans svētākais rituāls, tur varētu būt ikonas (alberts hofmans, wiljams berouzs un citi draugi), un ka ir paties’ apbēdinoši, nevienā atejā vēl neesmu redzējis piemiņas plāksni ar visiem konkrētajā svētnīcā palikušajiem, asins sastāva uzlabošanas aka dzīvības eliksīra ievadīšanas brīdī pasauli atstājušajiem putniem. Bet tie kretīni(es), kas nāk tur piedirst, lai vēl kādas svaigas fekālija elementārdaļiņas padarītu manu ādu maigu un gludu, tikai no iekšpuses, un labāk nekā krēms. Tie rešņi skaidri redzams gatavojas kautkam nešpetnam, jo katru reizi,kad kāds mani pamana ar šprici (un visu H komplektu – karotīte,filtrs,utt) tie bēg un nekad vairs neatgriežas tur. Es zinu šitos dirsējus, es viņiem piekakāšu baznīcu un paprasīšu, lai man atlaiž grēkus. protams klasiskajā brīdī, kad pirmais svētelis mēģinādams turēt savus teatrālos smieklus sāks stāstīt atšķirību starp katoļiem un protestantiem, es ar vidēji daudz apkakātu 1,5 garu krustu (no tās vēsturiskās ēras posma, kad viņš vēl nebija atdalīts no krusta) un dāvāšu tam jēzus un tā kunga mīlestības cienīgu jēzus ieiešanu subjekta sirdī… pirms viņš sāk man pastāstīt, ka neesot arī pentokostāļi, es faking zinu, ka neesat, zinu, jo jūs ,bļeģ, esat kaku baznīca, un tas nekas, ka es no satraukuma (vai stimulantu,opiātu,pretepilepsijas zāļu un citu vielu) piedirsu pats sev bikses, vispār šķiet, ka pagaidām ir vēl tikai apakšbiksēs, tikai mitrums ātrāk izplatās. Es atvainojos dežūrtantiņai, par to, ka vēdera izejas uz krustā sistā džā (parodijas par kanānu un citu nazaretes iedzīvotāju ādas krāsu 0000 A.D.) laikā kāds dievam tuvāks cilvēks par citiem man ne visai laipni pauda savu viedokli. Tā rezultātā es tikai pa pusei padirsis būdams, mēģināju mainīt situāciju – novilkdams labās kājas kurpi, notēmēju to un protams metu. Cerēju iegūt laiku, jo uzreiz nojautu, ka svētais ir pavisam noteikti Karaļa džeimsa bībeles versijas fans. Īsti neredzēju vai trāpīju pa pareizo vaigu, tapēc, cerēdams iegūt laiku,lai pabeigtu pārkrāsot Jēzu krāsā, kas daudz līdzīgāka tai, kāda raksturīga visiem pārējiem šī reģiona iedzīvotājiem - jaunās derības tīras patiesības un šķīstības stāstos godīgi aprakstītos tikai pāris gadsimtus pēc jēzus nāves. Vismaz tā viņi saka, tie paši, kas noslepkavoja Džonu Lenonu un ļāva Hitleram aizmukt. Tā nu es, uz slepkavības piemiņas statuetes tupēdams metu svētajam ar mobile, kamēr velku kreiso kurpi, nebij laika skatīties vai tas pidars pagriež kreiso vaigu, tapēc metu otro kurpi neskatoties (tāpat kā pirmo), kad pēkšņi notika brīnums, tas kungs iegāja manī, esmu dzirdējis, ka jēzus esot jāielaiž sirdī, es domāju, būtu pavisam sarežģīti, man pat kājās iepotēt nav skils. Bet es nav džeks, kas špricēs Jēzu sirdī (kur nu vēl pārējās top 3 Jēzus administrēšanas metodes – varot caur garu,dvēseli kā arī prātu – tas palīdz izskaidrot mūžsenu mīklu, visos 4 oficiāli nenocenzētajos evanģēlijos tie stāsta par senajām metodēm, kad cilvēkiem vēl nebija uz rokām vēnu nedz hipodermisko injektoru tehnoloģiju, nācās laist (močīt, iebliezt..eu,a varbūt viņu varu tikai šņaukt, varbūt tad nekļūšu par kristieti) jēzu taisni dvēselē un garā, bet šo praktiku aizliedza un kristieši aizbēga uz Parīzi, kur ierakušies katakombās dziļi zemē,tie turpināja laist jēzu it visur, līdz notika neizbēgamais. Es esmu laidis labā rokā, kreisā rokā, paiet gadi - vēnas pazūd; nākamais ir ķerties klāt pie kājām, tad kakla, valdis did his neck in two weeks, tad femorālā vēna. Nav brīnums, ka tie svētie pimpji manā svētnīcā bez jebkādiem sirdsapziņas uzbrukumiem (moška var hujārīt arī tur – sirds apziņā, oxymorons rule) dirš un dirš un dirš un dirš. Bljedj, nezinu, bet ceru, ka ja Jēzus ienācis ir manī ar savu degunu brīdī, kad 76% ekskrementu bija jauki un kārtīgi noklāti smalkā kārtā uz statujas,attēlo nāves soda izpildi tēlnieciski neproporcionālajam Jē-zummm. Jusdams kā Jēzus (visdrīzāk viņš sāk ar degunu) pamazām, bet pamatīgi ienāk manī (es ceru, ka viņš tiks līdz mania sirdij arī šajā veidā). Tas losis, kas man traucēja atlikušo ‘nu jau mazāk kā ceturtdaļu’ kuņģa izejas dabūt no sevis laukā vienlaicīgi ielaižot jēzu arvien dziļāk. Svēto, kas man stādījās priekšā kā pats galvenais visā šajā jēzus kulta bordeļa padarīšanā, es gribēju piekaut līdz nāvei un tad atdot ņujorkas cilvēkiem uz ielas saplosīšanai, pavēstot, ka tas ir Benito Mussolini un bars viņu pakārs otrādi kādā populārā parkā un pēctam vilktu viņu pa ielām “uzvaras pār ļaunumu” parādē – Mussolini pride. Hej, Microsoft wordu kontrolē internacionālais cionisms, Mussolini vārdu autokorekts izlabo,ja nu gadījumā esat sācis ar mazo burtu, I know what you are thinking… you are absolutely correct - vārdu hitler nelabo. Tātad – sāku sist mācītāju (jēzus jau bija izlaidies no mana sūdainā ānusa), kad pār mani nāca apgaismība un es pārdomāju. Es viņu pienagloju pie viena krusta baznīcā, kas tam derēja kā uzliets. Tas cūka blēja tik traki, ka par spīti manai pārliecībai, ka viņam būtu jāmirst lēnām un jāmokās 3 dienas (šitais moška 1ar pusi izturētu), es tomēr nevarēju paciest viņa cūkulīgos kviecienus tās pāris minūtes kamēr mēģināju atrast pie viņiem nedaudz jēzus. Nevarēju paciest nekā, tapēc pienagloju ar vēl kādām 40 extra naglām. Un tad es uzzināju patiesību – pēdējos moku kliedzienos mācītājs nelāgā tonī blēja: “Tie, kas aizgāja pazemē katakombās, jēzu laida pa garu un dvēseli, līdz protams vairs nepalika nevienas vietiņas, tāpat kā tavās roku vēniņās, tu pekles izdzimums, ķeceris. Kristieši, kuri palika virszemē tika nolinčoti,bet… bija viens glābiņš, jēzu vajag durt prātā. Kas mēs, labi zinam, noved pie tā paša rezultāta, prātā vairs nepaliek nevienas vietas. Pazemē dzīvojošie riskēja un ielaida Jēzu sirdī un tas bija tik daudz reizes labāks blieziens nekā no amfetamīna, ka tie kropļi iznāca virszemē, iemācījās, ka var laist arī prātā(sirds ātri beidzās) un nu tu zini.” Es nopūtos, un niknumā, ka nācās klausīties mācītāja pretīgajā balsī, cerot, ka nu tiks atklāts kāds okults noslēpums. Bet tā vietā viņš man pasaka to, ko vienmēr ir zinājuši visi pārējie. Pag, bet kristiešiem taču prāts neatrodas smadzenēs. Ak tu dirsa, es bļāvu un tad sadedzināju to jobano ells izdzimumu – mācītāju uz sārta jeb ugunskurā, nu dzīvu protams. Un tā jēzus vēl šobaltdien klīst pa jūsu vēnām un atgriež zemei sauli, sasilda visus mūs ar neidentificētām psihotropām substancēm no visas plašās pasaules and beyond