Atkal uznācis besis. Laikam jau dēļ tā ka nāk jaunais gads, kā tāds bubulis. :D
18 gados bija baigais sapnis, tīri sakarīgs, nekas ekstrēms... Ka 25 gados būs izglītība, vīrs, māja, darbs kas patīk, bērniņš... Nu jau ir bez vienas dienas 28...un viss ir tā viegli nekā, ne līdz galam. Izglītība nepabeigta, un tagad lai pabeigtu nav līdzekļu un pat ne nojausmas kurā virzienā kustēties. Vīrs, bija un izbija. Un pagaidām nevar saprast vai esošās attiecības ir ar nākotni vai kārtējais tukšais variants. Māja ir, bet nepabeigta, bez ērtībām un tuvākajā laikā kādas izmaiņas nav gaidāmas. Darba kas patīk nava, un kur nu vēl vispār darba kā tāda. Un bērns, nu līdz tam vēl tikpat tālu kā līdz visam pārējam.
Un tad uznāk besis kāpēc ir jāsapņo, ja sapņi nepiepildās. 18 gados biju pilna optimisma, ar pozitīvu domāšanu, kā tagad māca. Ka vajag tik domāt pozitīvi un viss būs... Bet dzīve parāda pretējo ar saviem notikumiem.
Kaut gan jāpārdzīvo tikai besis un tad jau atkal varēs sapņot tālāk. :D