Pasen neesmu neko rakstījusi... tā jau parasti notiek kad dzīvē ir pārmaiņas...
Vai ar pagātni ir cauri??? Diezi vai, jo nevar jau aizmirst un aizvērt durvis. Sākt no jauna bez šaubām, bailēm, nožēlas...
Jauna dzīve lielākoties saistās ar jaunām attiecībām. Beidzot pa ilgiem laikiem man ir blakus savs cilvēks, nevis nočiepts kaut kur... Bet kā tas viss turpināsies? Sākums tāds sarežģīts, pasmags... Savā ziņā varētu vainot valsti un krīzi kurā tā ir iekūlusies... Bet katrs mēs veidojam savu dzīvi paši... Tad nu cerot, ka izturēsim šos pārbaudījumus, sakārtosim dzīves (katrs savas) varēsim uzcelt jaunu pasauli, lielisku pasauli abiem.
Bet ko ar pagātni?
Kā man nepatīk tas ka nekad neesmu pārliecināta par to kas ir, par to ko daru, par to kas būs...
Bet labi ka vairs nesasapņojos... esmu pavisam uz zemes ar visām četrām...