Ir dienas kad visiem uz tevi ir vienalga... Un tad ir dienas kad pēkšņi par tevi sāk interesēties visi, nu labi ne visi, bet daudzi un tādi kuri varbūt pat nav likušies ne zinis.... Varbūt jāsāk pētīt zvaigžņu stāvoklis (kā astrologam), lai saprastu un varētu paredzēt šīs anomālās aktivitātes....
Pārdoma arī par to... ja tu domā, ka ar cilvēku ir kas iespējams, viņš ir auksts kā zivs - attālinās... Un tiklīdz tu viņu noraksti, viņš ir atpakaļ tavā dzīvē ar vilinošiem piedāvājumiem....
Par hroniskiem dzērājiem... kuriem šķiet ir ērti neapzināties savu hronismu.... par bailēm no tā, ka varētu sanākt dzīvē tā, ka tava lielā mīlestība ir tāds "hroniķis"...
Par vārdiem pirms aizbraukšanas no valsts... tu būsi pirmā kas uzzinās ka es braucu.... bet uzzinu pēdējā un tad kad civlēks jau ir atgriezies... Tas liek domāt ka es tomēr viņam neko nenozīmēju, vai arī viņš ir "hroniķis" attīstības stadijā(ko es negribu redzēt)
Par to ka sāku domāt vai maz mīlu to, ko likās ka mīlu... jo viņš nav mans, nebūs mans... un vai maz es viņu gribu, tik... nu tik....
Un par sapni... negaidītu sapni... pilnu maiguma un drošības sajūtas... sajust bez maz fiziski pieskārienu un tuvumu.... no cilvēka kurš man pat tuvu neko tādu nav piedāvājis...