Ir dienas kad visiem uz tevi ir vienalga... Un tad ir dienas kad pēkšņi par tevi sāk interesēties visi, nu labi ne visi, bet daudzi un tādi kuri varbūt pat nav likušies ne zinis.... Varbūt jāsāk pētīt zvaigžņu stāvoklis (kā astrologam), lai saprastu un varētu paredzēt šīs anomālās aktivitātes....
Pārdoma arī par to... ja tu domā, ka ar cilvēku ir kas iespējams, viņš ir auksts kā zivs - attālinās... Un tiklīdz tu viņu noraksti, viņš ir atpakaļ tavā dzīvē ar vilinošiem piedāvājumiem....
Par hroniskiem dzērājiem... kuriem šķiet ir ērti neapzināties savu hronismu.... par bailēm no tā, ka varētu sanākt dzīvē tā, ka tava lielā mīlestība ir tāds "hroniķis"...
Par vārdiem pirms aizbraukšanas no valsts... tu būsi pirmā kas uzzinās ka es braucu.... bet uzzinu pēdējā un tad kad civlēks jau ir atgriezies... Tas liek domāt ka es tomēr viņam neko nenozīmēju, vai arī viņš ir "hroniķis" attīstības stadijā(ko es negribu redzēt)
Par to ka sāku domāt vai maz mīlu to, ko likās ka mīlu... jo viņš nav mans, nebūs mans... un vai maz es viņu gribu, tik... nu tik....
Un par sapni... negaidītu sapni... pilnu maiguma un drošības sajūtas... sajust bez maz fiziski pieskārienu un tuvumu.... no cilvēka kurš man pat tuvu neko tādu nav piedāvājis...

Vai mana atzīšanās tev bija lieka? Es varu paņemt to atpakaļ... Labāk lai sāp tā... nekā šitā...
Vai tu jau esi aizbraucis? Ja, jā. Tad kamdēļ tu teici ka es būšu pirmā kas zinās kad un uz cik ilgu laiku tu brauc....
Vai uz Ziemassvētkiem es tevi apgrūtināju ar idejām par maziem nieciņiem? To ar es varu ņemt atpakaļ. Man nevajag neko.
Vai vispār ar to ka esmu tavā dzīvē tev traucēju? Varu aiziet no tās... Sāpēs? Ne jau pirmo reiz...
Gribi mani atdot tālāk saviem draugiem? Pat neceri!!!! Es neesmu manta.
Vai gadījumā tu neesi dzērājs, tomēr hronisks??? Tas mani nomoka. Ja, jā. Mums nekas nesanāks....
Es tev esmu tikai seksa objekts? Un tev gribētos lai es nedomāju, nerunāju, nejūtu... tikai uzklausu un izdabāju??? Nu piedod, nesanāks... esmu cilvēks... ne lelle...