Pa sapņiem redzu bijušo vīru... kā vienmēr skandāls... nekad nekā laba... šonakt, viņš izteica vēlēšanos, kaut es būtu mirusi, tad redziet viņam būtu miers. Zinot viņu, viņš tiešām tā varētu domāt... Kā var viens cilvēks otru iedzīt tik dziļos pārdzīvojumos... kādus tik vārdus es no viņa neatklausījos, laikos kad mums bija problēmas... :( un problēmas mums bija vislaik. Draugi jau smējās, jums ir vien vienīga krīze un brīnums ir tad kad jūs esat laimīgi. Nebija jau pavisam tā ka viss bija tik slikti... bet dzīve bija ne pārāk garšīgs cepums... un tad es sagribēju garšīgāku cepumu.... un vai kāds var mani nosodīt???? Es vismaz nemeloju, ne sev, ne viņam, nevienam... Viņš meloja, ka viss ir labi, ka var iztikt arī ar to ne pārāk garšīgo cepumu... neviens nevar... ja ir pieejami garšīgāki... tikai mazohisti vai muļķi sevi moka...
Gadu esmu viena... un dažreiz nesaprotu... vai tik nav labāk tā... gribās jau lai ir kāds kam pieglauzties... bet visi tie kreņķi, vai ir tā vērts????
Viņš gan jau uzcepis sev jaunu cepumu (dzīvi), nezinu cik labu vai sliktu, jo vairs nerunājam, jo viņa tagadējai es riebjos... Cik interesanti tad kad kopā visi strādājām es viņai patiku... tagad vairs nea.... :D
Bet... who cares??? :D