Njaaaa.... divas domas.... un saprast kura svarīgāka, kura mazsvarīga nevar... un kopā ar viņas neiet... katra pa savu tēmu... laikam jau patiesībā neviena nav svarīga... bet sirdi izkratīt vajag.
1. Par ticību, ne tik daudz par ticību kā par cilvēku iešanu baznīcā un piederēšanu dažādām draudzēm. Nekad to neesmu sapratusi.... Es ticu ka ir dievs, es runājos ar viņu.... BET lai ietu baznīcā??? Kaut gan baznīca tāda kas ir vaļā visu laiku un jebkurā brīdī var ieiet pasēdēt un padomāt, palūgt nav nekas slikts. Tikai cik tādu baznīcu Latvijā ir??? Bet piemēram, visi tie pielūgsmes nami ir biedējoši... nu tās vietas kur cilvēki gandrīz transā klanās un paliek pavisam jocīgi... liekās kā narkotikas salietojušies. Un pēc tam piesienās uz ielām cilvēkiem un ja tu atsakies viņi gandrīz nolād... Līdz ar to man šķiet ka tā visa ir liekulība... jo Dievs jau nekur nav teicis ka mums lielos baros būtu jājūk prātā...
2. Par attiecībām... kad biju kopā ar savu nu jau dikti bijušo vīru... viņam nevajadzēja neko - ne dejot, ne sportot, ne dzīvokli, ne remontu vecajā, ne auto, arī sexu ne... tagad viņam to visu vajag, ar uzsvaru visu.... :D ar tagadējo draudzeni... laikam jau man to gadu kamēr šķīrāmies bija taisnība (kaut gan viņš apgalvoja ka ne), nevar saglābt neko ja negrib abi, un ar īsto cilvēku vajadzēs to ko ar neīsto ar varu nevajag...
Interesanti kur ir mans īstais... ?????? :)