Svešinieka piezīmes
Jaunākais
6.10.16 18:17 - Nejaušināts naids
Divas nesaistītas domas: 1. - Es nespēju novērtēt tetovējumus. Es nedomāju, ka cilvēki, kam ir tetovējumi, ir kaut kādā citā ziņā sliktāki, ja neskaita vizuāli - estētiskā ziņā. Izņēmums varbūt ir kādi cieti vīri, kuru, jau tā skarbo ārieni, papildina kāds zīmējums uz ādas. Piemēram, ja draudīgam vīram, kura pamatnodarbošanās ir saistīta ar saasinātām pārrunām tumšās vārtrūmēs, ir rēta un uz tās uztetovētas šuves un smaidiņš, vai uz pirkstiem uztetovēts vārds - lai iet – es saprotu, ka ielas ir skarbas un pieprasa atbilstošu ārieni. Tāpat, uzskatu par pieņemamu, ja cilvēks cenšas kādu savu defektu pieslēpt ar tetovējumu, piemēram, grūtā brīdī un jaunības skurbumā uz rokas parādījušās rētas. Bet ja vīrs vai sieva citādi pretendē uz cilvēka parastā statusu un nav rokzvaigzne, reketieris, jūrnieks vai mākslinieks, tad tetovējums izskatās sliktākajā gadījumā banāli vai neglīti vai labākajā gadījumā pilnīgi nevajadzīgs. Visvairāk, šķiet sāp lieli tetovējumi uz citādi glītām meitenēm (bet pieņemu, ka arī jauni puiši, kas, kādā savas dzīves brīdī, attopas ar pūķi uz muguras, varētu būt metami pār to pašu kārti). Man tik grūti iztēloties, kā meitene izšķiras par pūķi vai magnoliju uz sāna 15x15 cm izmērā. Līdzīgi, kā uzlīmes uz automašīnām vai ledusskapja magnēti - tetovējumi ir bieži sastopami, daži ir interesanti un/vai asprātīgi, bet, lielākoties, estētiski nebaudāmi. Ir o.k. nolīmēt darba Ford Transit ar uzlīmēm, ir dīvaini, ka cilvēki izvēlas nolīmēt ar uzlīmēm jaunu un glītu auto, turklāt, bieži nolīmējot viņu ar gauži sūdīgām uzlīmēm.
2. - Es biju restorānā/ēdnīcā/kafejnīcā terapija, patiecoties sc_user ii ieteikumam un guvu teicamu pieredzi. Ēdiens bija absolūts price/performance (divatā samaksājām 13,4 eur) un gards, apkalpojošais vīrs bija gauži laipns, un vietiņa gauži glīta. Jācer, ka viņiem labi sokas ar rūpalu un iestādījums ir uz palikšanu.
5.10.16 17:06
Brīnišķīgākais muzikālais atradums - "Oh Wonder".Kaut kas uz XX un Odesza pusi.
Paldies A.God. PašnāvniekAitiņas kungam.
4.10.16 09:42
Lai atbalstītu Trampu, vai lv kontekstā - Kaimiņu, ir apzināti jāpiever acis uz to, ka viņš ir dumjš kā zābaks.28.9.16 12:06
Kā būt? Nesen pamanīju interesantu tsepienu - simfoniskā orķerstra bērnu talismans - LeNeSoNs mainījis veidolu no draudzīgā un visiem saprotamā mīkstā zvēriņa uz metroseksuāla nemiroņa imidžu un tas satraucis labos ļaudis.Man kā, vismaz parasti, ļoti liberastīgam cilvēkam, vienmēr gribās atbalstīt dažādus neordinārus centienus un bērnus nevajag īpaši pasargāt no pieaugušo radošajiem darbiem, piemēram:
- patīk, ja skolā var pateikt "bļāģ" mācot dzeju
- patīk, ja skolā var pateikt "bļāģ" mācot dzeju
- patīk, parāda, ka māksla nav akurāt' glīti ainaviski zīmējumi, bet ka tā var būt neglīta un pat piedaudzīga
- patīk, ja parāda, ka ļaudis, kas nodrabojas ar mākslu vai literatūru dažkārt ir uz vājprāta robežas vai krietni aiz tās
- patīk, ja iedod pačamdīt šauteni, karavīra katliņu un rupjo brezentu arī bērnudārzā
- liekas forši, ja bērniem pasniedz lietas ar jēgu pieaugušajiem raksturīgajā veidā, neslēpjoties aiz, dažkārt liekām, metaforām vai salīdzinājumiem
Bet jaunais operas spociņš izskatās "fucked up" pat pēc maniem, itin vaļīgajiem zandartiem - iepriekšējais operas spociņš, arī izskatās slikti, bet tā "happy slikti". Ar jauno, šķiet, pagātnē ir noticis kas nelaimīgs, kas traģisks, kas tāds, kas viņam liedz atstāt šo ciešanu pilno pasauli.
Tiesa gan, svarīgākais, kā jauno dzīvnieciņu uztver bērni - man bērnībā, piemēram, ļoti patika kapeņu stāstiņu "sapvušais mironis" (skat 1. attēlu) - likās tāds "bad-ass" karakters, kas stāsta seksīgus baiļu stāstus, lai gan ōmīte riebumā novērsās un prasīja tēvam, kā var bērnam ko tādu rādīt, turklāt vēl pēc gulētiešanas laika.
(1. Attēls - Sapuvušais mironis no televīzijas seriāla "Kapeņu stāstiņi")
tldr: Jaunais LNSO uz bērniem orientētais talismans izskatās "fucked up", bet tas varbūt ir forši, jo bērniem citkārt jaukas šķiet lietas, kas pieaugušajiem izskatās "fucked up".
tldr: Jaunais LNSO uz bērniem orientētais talismans izskatās "fucked up", bet tas varbūt ir forši, jo bērniem citkārt jaukas šķiet lietas, kas pieaugušajiem izskatās "fucked up".
23.9.16 10:23
*/nopizģīts no Facebook grupas kaķīšu māksla.Счастье /Ольга Николаева/
Он шел по улице и тихо плакал.
Облезлый, одноухий, с больной лапой.
Повисший хвост, несчастные глаза,
А в них жемчужинкой дрожит слеза.
Его никто вокруг не замечал,
А если и заметил, то ворчал.
А мог еще и палкой замахнуться.
Он убегал, когда мог увернуться.
Он с грустью думал: «Я такой урод.
Ну, кто такого жить к себе возьмет?»
Так шел он, шел по краешку дороги.
И вдруг перед собой увидел ноги.
Огромные такие две ноги,
Обутые в большие сапоги.
В смертельном страхе он закрыл глаза,
А человек нагнулся и сказал:
«Красавец-то какой! А ухо! Взгляд!
Пойдешь со мной? Я буду очень рад!
Принцессу и дворец не обещаю,
А молочком с сосиской угощаю.»
Нагнулся, протянул к нему ладошку.
Он в первый раз держал в ладошках кошку.
Взглянул на небо, думал, дождь закапал.
А это кот в руках от счастья плакал.
22.9.16 11:58
Visticamāk, ka vecas ziņas, bet šodien ievēroju, ka sc user veidenbaums ir izdzēsies.Man ir žēl. Viņš bija viens no iedeāliem kam sekoju. Viņš jau bija gaisma, vēl laikā, kad man bija tikai 17. Viņam bija redzējums.
Es ceru, ka viņš nosūtīs kādam muzejam, vai lv archīvam zīmējumu ar ātro palīdzību Zaķusalā, un komisku par aizpišanu uz kino - tā visnepārprotamākajā veidā ir mūsdienu laikmetīgā māksla, un, manuprāt, jāiekļauj Lv kultūras kanonā.
Gandrīz nesaistīti - vai vsp ir kāda valsts institūcija, kas nodarbojas ar lv interneta kultūras apzināšanu, uzkrāšanu un saglabāšanu? Visticamāk, ka nav - tas būtu pārāk stilīgi.
20.9.16 10:30
Eh sasodīts. Es saprotu, ka tur neko nevar nedarīt, bet man ir žēl... Zinu, ka šo tēzi jau ir pateicis teju ikviens, kas kaut attāli bijis saistīts vai pazīstams ar Gustavo agrāko daiļradi vai lvhh kopumā, tāpēc sanāks sist beigtu zirgu.Reiz vīrs vārdā Gustavs Butelis sarakstīja dziesmu "Esmu tāds", viņš dziesmā pateica tik daudz ko par Latvijas populāro mūziku. Gan par sirpi, gan par pautiem, nodrāzto pozitīvismu un kopēšanu, par palikšanu īstam, par huiņu, par to visu, kas pietrūkst. Citās dziesmās arī izcēla daudz nenormāli sabiedrski aktuālu lietu. Nemaz nerunājot, par Gustavo devumu veidojot tiltu starp Latviešu un Krievu hh kultūras pārstāvjiem, un parādīja jauniem cilvēkiem, ka kultūra un dzeja var būt vērtīga un stilīga. Mums pietrūkst kāda, kas ir tāds, kas skaļi bļauj visu, kas ir aiz ādas.
Šodien Gustavo un Edavārdiem iznāca dziesma. Un nav jau nenormāli slikti - vēstījums ir salīdzinoši aktuāls, rīmes ciešamas, Edavārdi izskatās jauns un degsmes pilns, bet, sasodīts, sajūta tāda, ka zaudēts kas ļoti, ļoti vērtīgs. Mums visiem vajag vairāk Gustavo un mazāk Arstarulsmirus. Kādu gurš brauc trolejbusā un smēķē, dzejnieku, kas smēķē, kam ir paģiras, kas asprātīgā latviešu valodā, var pastāstīt par "putekļiem un laimīgo stundu", par to cik bieži mums piedāvā aizstāt pautus pret laukiem, par "tuklo suku ar bazuku" un sabiedriskā diskursa lētumu, par centieniem un brīvību. Parādīt kā rotaļājās ar valodu, parādīt, ka lv un ru ļaudis var draudzēties un kopīgi rotaļāties ar savām valodām.
Varbūt vairāk par paša Gustavo sevis meklējumiem sāp, ka vietā nav nācis neviens tāda kalibra hh pārstāvis. Ir daudzi ļaudis, kas ir ļoti vērtīgi (Edavārdi, ansis, Skutelis, Fiņķis (īpaši jaunajā projektā ar Do Studiju), Gacho(bet tikai pēdjais Mesas albums, un tad spēcīgām atrunām) un citi), bet nav neviena ar tādu vērienu. Tādu, par kuriem būtu dzirdējusi mana māte, tādu, kas pulcētu daudz ļaudis, kuru vēstījums būtu pamatā sabiedrisks nevis privāts, kurš neatstātu absolūti anti-intelektuālu iespaidu un kas apvienotu visas šīs īpatnības, nevis tikai kādu no tām.
Varbūt vairāk par paša Gustavo sevis meklējumiem sāp, ka vietā nav nācis neviens tāda kalibra hh pārstāvis. Ir daudzi ļaudis, kas ir ļoti vērtīgi (Edavārdi, ansis, Skutelis, Fiņķis (īpaši jaunajā projektā ar Do Studiju), Gacho(bet tikai pēdjais Mesas albums, un tad spēcīgām atrunām) un citi), bet nav neviena ar tādu vērienu. Tādu, par kuriem būtu dzirdējusi mana māte, tādu, kas pulcētu daudz ļaudis, kuru vēstījums būtu pamatā sabiedrisks nevis privāts, kurš neatstātu absolūti anti-intelektuālu iespaidu un kas apvienotu visas šīs īpatnības, nevis tikai kādu no tām.
19.9.16 12:40
Rudens ir skaists, auksts, neiecietīgs un uzbudinošs. Gluži kā mana bijusī draudzene.16.9.16 16:05
Ja es varētu, ko ieteikt, tad es ieteiktu:1/4 nesalda aroniju sīrupa
3/4 spraita
+ ledus.
16.9.16 13:03
Mani divi mīļākie tēli no multenēm:Pūķis no Kaķīša dzirnavām ar monologu par zāli: https://youtu.be/9gs--yUHSg8?t=1848
Tik sasodīti sirreāli un labi. Zāles puķis, kas asinis lok un pastāsta par to, ka zāle paņems visu.
Un 1951.gada kaķis no Alises https://www.youtube.com/watch?v=G4f
Oh, you can't help that. Most everyone's mad here. You may have noticed that I'm not all there myself.
Un sadalās reizinātājos. Uzkāpj sev uz galvas un samaina ķepas vietām.
7.9.16 10:48 - #rigged
Pašvaldību vēlēšanas ir apbrīnojami netaisnīgas - 4 gadus, partija var bliezt ar pašvaldības budžetu, (pat pieņemot, ka viss legāli, un partija leģitīmi rūpējas vēlētāju interesēs, nevis domā par spīdīgām apročpogām un zeltītiem spieķiem) - reklamēties, gozēties kameru gaismā, griezt lentītes, uzklausīt iedzīvotāju sūdzības, piedāvāt risinājums un citādi darīt vēlētājiem tīkamas lietas, ne par savu naudu, bet piesavināties kā savu nopelnu. Nemaz nerunājot dažādu nokrāsu tumšajiem veidiem vairot resursu partijas kasē, biedru aprindās, sabiedriskajā diskursā un citviet.Lai cik stipra partija nebūtu, būt pašvaldības opozīcijā ir gaužām skumji, iespējams pat kaitīgi, jo uz nākamajām vēlēšanām nevari arī pretendēt uz "jaunās elpas" statusu.
2.9.16 19:10
Agra otrdienas vakara saule iespīdēja caur netīrajiem kebabnīcas logiem, noglāstot dažus tās apmeklētājus. Kebabnīcā bija vien pāris cilvēki, kas nesteidzīgi baudīja ātro un sātīgo maltīti. Neviens no viņiem nelasīja nedz laikrakstu, nedz ritināja spīdošo telefona ekrāniņu - viņi tikai ēda, un ļāva katram sāļi gaļīgajam kumosam remdēt izsalkumu.Jaunākais kebabnīcas darbinieks - Klāvs, jutās garlaikots līdz izmisumam. Viņš vaicāja savam ievērojami pieredzes bagātākajam kolēģim Abdulam:
"Kā tu paciet to visu?. Katru dienu - uzsildi maizīti, sagriez gaļu, pieliec salātus, uzspied mērcīti, sarullē… vēlreiz un vēlreiz, un vēlreiz… Dienu no dienas, nedēļu no nedēļas, mēnesi no mēneša… Esmu šeit nostrādājis vien mēnesi, bet tikpat labi tie varētu būt gadi…"
Abdula tumši brūnās, teju melnās acis gurdi palūkojas pulkstenī. Skaties, viņš smaidot parādīja uz durvīm.
Pa tām ienāca jauna sieviete. Labi un pieklājīgi ģērbti - svārkos, blūzē, žaketē, bēšā un acīmredzami dārgā mētelī. Neuzkrītošu kosmētiku, skaistām, bet sagurušām acīm. Pienākusi pie kases viņa, ne uz mirkli neapdomājoties pasūtīja lielu vidēji asu vistas kebabu un kolu ēšanai uz vietas. Viņa norēķinās par pirkumu ar karti - labi kopti pirksti, ar tumši brūnas krāsas laku, kas pieskaņota viņas matu krāsai precīzi nospieda kodu uz norēķinu termināļa un Abduls ķērās pie darba.
Abdula tumšās spalvainās rokas prasmīgi izklāja humusa mērci, gaļu un salātus pār silto, plakano maizi, pievienoja pareizu daudzumu asās mērces un prasmīgi sarullēja kebabu ciešā rullītī. Kāds cits varētu būt ko piemirsis vai sajaucis, bet ne Abduls, ne šodien.
Sieviete, kebabnīcas eļļā cepto ēdienu dvakā, sēžot uz nodriskātā krēsla pie pavirši notīrītā galda šķita kā svešķermenis - kā stikla skabarga gaļīgā, piesvīdušā miesā. Klāvs, stāvot pie kases, no kuras ērti varēja pārredzēt visu kebabnīcu, viņu neuzkrītoši vēroja. Viņa pavirši šķirstīja telefonu, taču acīmredzami tajā neiedziļinoties un gaidot maltīti. Abduls iedeva Klāvam paplāti, nosodoši sakot "Nelūri! Nes prom!".
Klāvs sniedza viņai paplāti un mazliet mulsi teica: "Labu apetīti!". Viņa pieklājīgi bet vēsi pasmaidīja. Telefons acumirklī pazuda somiņā, un sieviete pievērsa visu uzmanību ēdienam. Ar nostieptiem pirkstiem, precīzām kustībām ātri, bet ne steidzīgi, viņa attina kebaba galiņu no folija un iekodās tajā - negausīgi, taču nepārkāpjot pieklājības robežas - ne uz brīdi nezaudējot uzmanību un neko nenosmērējot vai nenopilinot.
Ēdot sievietes vaigos atgriezās sārtums. Viņa skatījās uz Merķeļa ielu caur saules izgaismotajiem putekļiem ar acīm no kurām pazuda gurdums un tikko redzamajā atspulgā pamanīja, ka sejā atgriezies miers. Pabeigusi maltīti, viņa simboliski noslaucīja joprojām tīrās rokas un lūpas, ielika kolu somiņā un devās prom, paplāti atstājot uz galda, neko nesakot un pametot žēlsirdīgu un pateicības pilnu skatienu Abdula virzienā.
Klāvs sajuta dīvainu, ziemassvētku vakaram līdzīgu, mieru uz pavisam īsu brīdi piepildot ēstuves telpu. Viņš saprata.
6.8.16 21:58
Sasodīts.https://www.facebook.com/artlove.vn/vid
Sūds, tik ļoti ir skaidra nauda. Pīle un pīlēni, kas izvelk vispilnāko lozi. Deus ex un morālas rīcības saldā garša.
Tūdaļ jutīšos neērti gatavojot ēst un smēķējot unfair-trade cigaretītes, bet, hey, tas neliedz aizkustināties par mazliet labuma.
4.8.16 11:25
Biju elektroniskās mūzikas meklējumos. Tā kā esmu gnīda un pagaidām neesmu gatavs maksāt nozīmīgas naudiņas par mūziku no sākuma, centos ko salasīt legālā veidā - soundcloudā un citur pa vienai lejuplādējot atsevišķas dziesmiņas, tad centos izlīdzēties ar youtube downloaderi, visbeidzot tapu atpestīts - rutrekerī ir viss, kas manas dvēseles basu mīlošai daļai ir nepieciešams. Mazliet neērti browsot, bet paka ar 20gb monsterket leibli jau lēni slīd lejup.2.8.16 15:42 - Darps ir skarps
Eh, cik ļoti gan man patīk darbā būt vienam, neatkarīgi no tā vai jāstrādā vai gribas paslinkot. Vēl forši ir ja visi ir darbā un strādā, tad, škiet, ka darba duna piešķir papildus motivāciju. No tiesas neforši ir ja darbā jābūt, bet ir kolēģi, kas slinko - ne lielāka motivācija padarīt ko uz priekšu, ne arī jēgpilni paslinkosi. Ne var uzlikt mazliet niknākas elektroniskās mūzikas, ne brīvi parunāt pa telefonu, ne paspēlēt kādu spēlīti, ne normāli aiziet padirst. Atliek vien strādāt, kamēr blakus ļaudis skatās grieztos (jā ar z).1.8.16 11:52
Spēlējot stratēģiskās spēlītes viena no vērtīgām iemaņām, ir prast nošķirt kaujas, kurās palikt no tām, kurām labāk bēgt. Pirmkārt, kauju var zaudēt pavisam, bet biežāk izcīnīt Pirra uzvaru. Nereti šķiet, ka arī paternāli motivētas politika, panāk to pašu - uzvaru, kas garšo pēc zaudējuma. Drīzāk runa ir par "mīksto" paternālismu, kas cenšas mainīt labprātīgo cilvēka izvēli, bez īpašiem piespiedu mehānismiem, bet cenšas informēt un labākajā gadījumā izmanto finansiālas inciatīvas ļaužu preferenču maiņai (padara cigaretes dārgākas, kaunina alkohola lietotājus, cenšas padarīt rožkāpostus stilīgus, rāda filmiņas, ka nepiesprādzēšanās automašīnā izraisa impotenci un citādi turas nostāk no policista rungas un "labo" rīcības aizstāvēt ar tiešu likuma burtu (ja neskaita akcīzes nodokli un citu regulējumu, kas tieši neaizliedz nevēlamo rīcību).Pēc kādas inciatīvas ieviešanas, ja viss ir korekti un inciatīvu, vismaz sarunas karstumā, var nodēvēt par veiksmīgu tad kāds teiks - kopš mūsu pretsmēķēšanas kampaņas cilvēki par 10% mazāk smēķē, un valsts par kampaņā iemesto naudu ir nopirkusi tik un tik veselīgi nodzīvotos mūža gadus. (Parasti neteiks, jo maz kas liecina par sabiedrisko kampaņu efektivitāti, pat lai to pateiktu sarunas karstumā) Vai kopš mēs esam popularizējuši veselīgu dzīvesveidu un rīkojam skriešanas treniņus, tik un tik cilvēku vairāk skrien, un esam par inciatīvā investētajiem līdzekļiem nopirkuši tik un tik veselīgi nodzīvotos mūža gadus.
Ko es vēlos ar to teikt? Es vēlos teikt, ka nekad netiek pieskaitīts kampaņas negatīvas efekts - ja tu kaunini cilvēkus, kas dzer, tad daļa cilvēku teiks "Jā, paties - es redzu, kāds gan cūka es esmu" un rāpsies ārā no grāvja, dzers mazāk un kļūs par labākiem pilsoņiem. Tas ko paternālisti noklusē ir cilvēki, kuri guļ grāvī un pēc kaunināšanas nespēj izrāpties no grāvja, bet gan turpina tur gulēt, tikai jūtas nesalīdzināmi sliktāk. Cilvēks, kurš nav gana stiprs, lai atmestu smēķēšanu vairs nevarēs to darīt tik bezrūpīgi kā iepriekš, jo no cigarešu paciņas viņam uzglūn vēzis un impotence. Viņš tiek kaunināts un viņam tiek atgādināts, cik stulbi un bezjēdzīgi ir smēķēt, bet ja viņš nebūs gana stiprs, lai atmestu tad stāsts par nāves neizbēgamo tuvošanos, smirdīgajām drēbēm un ļaunumu, ko smēķētājs nodara apkārtējiem, tai skaitā saviem bērniem, nodarīs vairāk ļauna kā laba.
Es neuzdrīkstētos teikt, ka tas padara visas mīkstā paternālisma politikas par neveiksmīgām. Ja cilvēks jūtas slikti par savu paradumu brukt pie stūres reibumā, tad tā viņam arī vajag. Bet par mazāk svarīgākām un ievērojami privātākām lietām smēķēšanu, neveselīgu ēšanu, nesportošanu utml. domāju, ka bieži apkārtesošie pamudinājumi rīkoties pareizi samazina laimi starp tiem cilvēkiem, kas nepiespiež sevi rīkoties pareizi. Patiesībā, pat nedomājot tikai par valsts veidotu politiku, atbalstam noteiktam dzīvesveidam, bet arī domājot par sabiedrisko diskursu kopumā, kas caur dažādiem kanāliem parāda, kas ir pareizi – izdzert 2l ūdens dienā, mīlēties 5x nedēļā, iesākt rītu ar meditāciju un viegliem vingrinājumiem, neņemt daru uz mājām un citādi vadīt krietna cilvēka dzīvi. Problēma ir tur, ka visi to zina, bet tāpat mēdz attapties izslāpuši, nepamīlējušies, aizgulējušies un ar laptopu un cigarešu paciņu somā, atceļā no darba. Un paralēli ļaunumam, ko rada dzīvesveida trūkumi paši par sevi, pievienojas vainas apziņa, ka tavas dzīvesveida izvēles ir sūdīgas, un tev vajadzētu par to justies slikti, jo tu vari labāk. Un tā, vismaz daļēji, ir taisnība.
Man gribētos domāt, ka ja mēs nezinātu cik kas slikti, tas būt mazāk slikti.
26.7.16 09:36
90tie - brīnišķīgi informatīvi izklaidējošs raidījums. Zinu, ka varbūt drīzāk no sadaļas "uzzinu pēdējais". http://ltv.lsm.lv/lv/dokumentalie/devinBrīnišķīgs "ceļojums laikā" no vienas puses, un izpratni par lv politiku veicinošs, no otras puses. Pat Rēders ir uzkačājis skilu un kaitina vien mazuliet.
A jūs iedomājaties, ka bijušais VDK vadītājs, tagad ir Saeimas deputāts? Ken jū belīv? Kežulī? Un Gorbunovs, kas izskatās tik ļoti pēc Komunistiskās partijas sekretāra cik vien iespējams 21.gs.
Un tur tas viss ir. Ja arhīvs ļautu paskatīties padomju laika tv, man ir aizdomas, ka gan jau varētu ieraudzīt vēl daudzus mūsdienu censoņus un viņu draudziņus uz visai padomiskas nots.
25.7.16 20:59
-"Es esmu resna", viņa raudāja.-"Nu, nu! Lielas meitenes neraud" es viņu mierināju.
heh
Powered by Sviesta Ciba