14:13 - #Otherside
Labvakar, cienījamie klausītāji! Šovakar pie Jums ir raidījums
“Otra puse” un, kā vienmēr, pie mums ciemos ir kāds īpašs viesis no aizsaules.
Šovakar pie mums viesojas Jānis Mencis – matemātikas skolotājs, izcilu matemātikas
metodisko materiālu autors, profesors, televīzijas raidījumu vadītājs, ģimenes
cilvēks, triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Labvakar, tas ir liels gods!
Labvakar, tas ir liels prieks šeit būt.
Kā, ir tur aiz baltā šķidrauta aizkariem?
Nevēlos klausītājiem nolaupīt patīkamus pārsteigumus. Teikšu
tikai, ka pat vispārdrošākie minējumi ir kļūdaini, turklāt, visticamāk, aizsaules
pieredze ir ļoti individuāla.
Saprotami, bet Jūs, protams, nevarat mums pārmest, ka
vaicājam?
Nevaru gan… (smejas)
Pirms raidījuma centāmies īsā materiālā, apkopot galvenās
tendences matemātikas metodikā un nozarē kopumā, vai Jums ir sanācis ar tām
iepazīties?
Jā, turklāt, pie mums
– otrā pusē, neticēsiet, bet neesmu vienīgais matemātiķis, tā kā diezgan labi
apjaušu kas notiek. Kā vienmēr, ir lietas, kas man liekas ļoti vērtīgas un ir
lietas, kas pavisam iet “garām kasei”, vismaz manā skatījumā.
Vai varat pastāstīt nedaudz vairāk?
Vērtīgi, ka matemātika, ļoti skaidrā un sataustāmā veidā
veido ļoti daudzu cilvēku ikdienu. Datori un programmvadāmas ierīces, dati un
to analīzes mehānismi un, protams, skaitļošanas jaudas ir kļuvušas pieejamas
ikvienam. Daudzi matemātiski domājoši cilvēki var veidot savu karjeru un veidot
lietas, kuras pirms 20 gadiem bija dažu institūtu vai pat tikai futūristisku
nojausmu līmenī. Nenoliedzami šis ir skaists un iespējām bagāts laiks, lai būtu
matemātiķim.
Bet, kas tad ir tās lietas, kas iet “garām kasei”?
Matemātikas instrumentalizācija mani no vienas puses
sajūsmina, no otras skumdina. Protams, ka no tāda dzīves kvalitātes viedokļa ir
labi, ka matemātiķis nevis kaut ko rēķina netīrā institūta pagrabā uz entuziasma
pamata, bet sēž skaistā birojā ar dārgām mēbelēm, un aizsmēķē cigārus ar 100
dolāru banknotēm, ved sievu labās pusdienās. No otras puses, manā pieredzē viselegantākie
aprēķini top netīrā pagrabā uz nospeķota datora – par naudu var nopirkt tikai,
kādu daļu no zinātniskā entuziasma. Otra tendence, kas man liekas satraucoša ir
ētikas dimensija – jā, pašlaik skaitļošanas jauda un pieejamie analīzes
instrumenti ļauj izrēķināt daudzas lietas, daļa no kurām man nešķiet vērtīgas. Neticu,
ka ir atbalstāmi, ka matemātiķis veido statistiskos modeļos, kas aprēķina, kā
ar vismazāko risku iedzīt pēc iespējas lielākā kredītu jūgā vislielāko cilvēku
skaitu, lai tas nestu vislielāko peļņu. Protams, ka aprēķins ir elegants un
sarežģīts, bet vai Jūs aiz tā varētu nostāties un teikt, ka šis manas zinātniskās
disciplīnas zieds? Vai liekas labi aprēķināt, kuri krāsu spektri un kādās
kombinācijās liks tavā ātrās ēdināšanas bistro apēst visvairāk kotlešmaizīšu un
ceptu kartupeļu? Vai liekas krietni veikt privātos datos balstītus aprēķinus,
lai pareizā brīdī pārdotu tev putekļsūcēju? Šķiet, būšu aizrunājies – mums tur
otrā pusē zūd laika izjūta. (Smejas)
Nē, nekas, manuprāt, ļoti interesanti un ieskatiem bagāti.
Jūs droši turpināt, mēs nekur nesteidzamies, redziet, mūsu ētera laiks nav
pārāk dārgs. (smejas)
Redziet, man liekas ar digitālo laikmetu, mēs sapratām, ka
varam sarēķināt jūtas. Bailes, nedrošības, dzimumdziņu, pārliecības, vēlmes,
panākumu garšu un visus citus cilvēka dzinuļus
- mēs visu to varam ielikt modeļos un sarēķināt, lai maksimizētu peļņu.
Nepārprotiet, es neesmu nekāds sociālists un man ir pavisam mazliet žēl, ka savas
dzīves lielāko daļu nodzīvoju ārpus tirgus ekonomikas – man vienkārši liekas,
ka tas ir solis par tālu. Neesmu arī pārlieku ētisks cilvēks, kāds pat varētu
teikt, ka dzīvē esmu vadījies pēc aprēķina. (smejas). Bet tā nav īsti tirgus
ekonomika, ja veikli matemātiķi sarēķina tava apzinātā prāta trūkumus un tos
izmanto, lai pārdotu preces un pakalpojumus, kas vairo ļaunumu pasaulē. Lai arī
mani tas tieši vairs neskar, es uz to raugos un mani tas skumdina – man šķiet,
ka arī tirgus ekonomikā ir neliela vieta ētiskām pārdomām kopīgas dzīves kvalitātes
vārdā.
Paldies. Lai arī neesmu matemātiķe arī reizēm jūtos tāpat,
bet šķiet mazliet esam novirzījušies no mūsu ieteiktās tēmas. Raidījuma
noslēgumā, es ļoti vēlētos dzirdēt Jūsu domas, par matemātikas pedagoģiskajām
tendencēm?
Kopumā jau neteiktu, ka daudz kas ir mainījies – manis veidotos
uzdevumos joprojām risina skolēni visā pasaulē, vai vismaz lielā tās daļā. Mani
mazliet satrauc tā mīkstčaulīgā izturēšanās pret skolēniem. Man ir sajūta, ka
pašlaik skolēnus pārāk sargā no pārpūlēšanās. Matemātika, lielā mērā, ir kā mūzikas
instruments – ļoti aizraujoša, bet ar stāvu mācīšanās līkni, kurai jāpārkāpj,
lai varētu veikt virtuozus un elegantus aprēķinus. Un skolotājam ir reizē
jāstumj, jādzen un jāvelk skolēns tajā līknē augšā, vienlaikus nezaudējot cieņpilnu
attieksmi vienam pret otru. Tas pats attiecināms uz citām zinātnes disciplīnām,
bet man šķiet, ka uz matemātiku tādā vistiešākajā veidā – jo tu beigās paliec
ar zīmuli, papīru, mirgojošu kursoru un savu prāta labirintiem. Vienlaikus nevar
noliegt, ka mūsdienās ir vairāk pedagogu, kas domā kategorijās ‘Students nav
trauks, kas jāpiepilda, bet lāpa, kas jāaizdedz”, domāju, ka tas kopumā
vērtējams pozitīvi, bet bez disciplīnas un smaga darba daudzi talanti paliek
neuzplaukuši. Vai tas ir labi vai slikti… nezinu!
Liels paldies. Man šķiet, ka mūsu klausītājiem noteikti būs par
ko padomāt. Vai ir kaut kas, ko vēlaties piebilst raidījuma noslēgumā? Varbūt
kāds novēlējums?
Gribētos visiem novēlēt vairāk krietnuma un paļāvības.
Gribētu arī visiem saprast, ka jums ir 10 pirksti, nevis divas rokas ar 5
pirkstiem katrā – tas ir svarīgāk, nekā Jūs domājat.
Paldies. Liels paldies, ka atradāt laiku pie mums atnākt.
Laiks, jau vairāk tāds Jums saistošs jēdziens. (smejas)
Tagad skan mūsu raidījuma viesa izvēlēta mūzika. Nākamnedēļ,
mums būs kāds īpašs viesis, kas no īpašas perspektīvas pastāstīs valsts
drošības komitejas darbību Padomju Latvijā. Arlabvakaru un uz sadzirdēšanos.